Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Dominē bērzs un apse

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līderis apšu un bērza dēļu eksportā. 

Apses dēļu eksports

Pēc kopējā apses un papeļu dēļu eksporta 2023. gadā pasaules līderis bija ASV, kuras eksportēja produkciju par 163 miljoniem eiro, kas veidoja vairāk nekā 64% no pasaules kopējā eksporta. Otrajā vietā pasaulē pēc apses dēļu eksporta ar 12,9% no pasaules kopējā eksporta bija Kanāda, bet 3. vietā ar 4,7% bija Krievija. Latvija pēc apses dēļu kopējā eksporta ierindojās 4. vietā pasaulē, un Latvijas daļa kopējā apses dēļu eksportā bija 3%. Igaunija pēc apses dēļu eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tās eksporta daļa pasaulē bija 0,4%, savukārt Lietuvai apses dēļu eksports bija nenozīmīgs.

Līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka, rēķinot apšu dēļu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā, Latvija ar 4,16 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā bija Horvātija (1,10 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā Serbija (0,83 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules labāko eksportētāju desmitniekā vēl iekļuva Kanāda, Igaunija, Dānija, Ungārija, ASV, Bulgārija un Slovākija. 

Bērza dēļu eksports

Pēc kopējā bērza dēļu eksporta 2023. gadā pasaules līderis bija Krievija, kura eksportēja produkciju par 129 miljoniem eiro, kas veidoja vairāk nekā 55% no pasaules kopējā eksporta. Otrajā vietā pasaulē ar 12,3% no pasaules kopējā bērzu dēļu eksporta bija Ķīna, bet 3. vietā ar 6,7% bija Kanāda. Pēc kopējā bērza dēļu eksporta apjoma Igaunija bija 4. vietā pasaulē (12,1 miljons eiro, kas veidoja 5,2% no pasaules kopējā eksporta), bet Latvija 5. vietā (9,7 miljoni eiro – 4,2% no globālā eksporta ), apsteidzot Somiju, kas palika 6. vietā pasaulē. Pasaules lielāko bērza dēļu eksportētāju desmitnieku noslēdza Lietuva, kura 2023. gadā eksportēja bērza dēļus par 3,78 miljoniem eiro, un Lietuvas daļa pasaules bērza eksporta tirgū bija 1,6%.

Rēķinot bērza dēļu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā, Igaunija ar 8,85 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā bija Latvija (5,18 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā – Lietuva (1,32 eiro uz vienu iedzīvotāju). Somija ar 1,18 eiro uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija ceturtajā vietā pasaulē. Tālāk sekoja Krievija, Kanāda, Zviedrija, Nīderlande, Polija un Austrija.

Ozolkoka dēlīšu eksports

Lai gan Latvijas apstākļi nav izcili piemēroti ozolu augšanai, tomēr ozolkoka dēlīšu ražošanā un eksportā Latvija ir visai augstā pozīcijā pasaulē.

Pēc kopējā ozolkoka dēlīšu eksporta 2023. gadā pasaules līderis bija ASV, kuras eksportēja produkciju par 674 miljoniem eiro, kas veidoja 36% no pasaules kopējā eksporta. Otrajā vietā pasaulē ar 9,6% no pasaules kopējā eksporta bija Horvātija, bet 3. vietā ar 8,6% bija Francija. Lietuva ar 15 miljonu eiro lielu ozolkoka dēlīšu eksportu 2023. gadā (0,8% no pasaules kopējā eksporta) bija 19. vietā pasaulē, bet Latvija ar 4,7 miljonu lielu eksportu (0,25% no pasaules kopējā eksporta) bija 23. vietā pasaulē. Savukārt Igaunija bija 37. vietā pasaulē, un Igaunijas daļa pasaules kopējā ozolkoka dēlīšu eksportā bija tikai 0,03 procenti. Rēķinot ozolkoka dēlīšu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā, Horvātija ar 46,74 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Tālāk sekoja Bosnija un Hercegovina (12,54 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovēnija (10,04 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovākija (6,74 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Austrija (6,06 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 5,27 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 6. vietā pasaulē, bet Latvija ar 2,51 eiro uz vienu iedzīvotāju noslēdza pasaules desmitnieku. Igaunija (0,45 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija 37. vietā pasaulē.

Ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu eksports

Savukārt pilnīgi atšķirīga aina ir vērojama, aplūkojot ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu eksportu uz vienu iedzīvotāju, šajā preču grupā absolūts un neapstrīdams līderis ir Igaunija. Ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu, t. sk. parketa dēlīšu, eksportā 2023. gadā pasaules līderis ar 343 miljonus eiro lielu eksportu bija Brazīlija (16,4% no pasaules kopējā eksporta). Otrajā vietā pasaulē ar 11,5% lielu daļu no pasaules kopējā eksporta bija Čīle, bet 3. vietā ar 210 miljonus eiro lielu eksportu bija Igaunija (10% no pasaules kopējā eksporta). Varam apgalvot, ka 2023. gadā katrs desmitais pasaulē nopirktais ēvelētais skujkoku dēlis tika ražots Igaunijā. Pēc ēvelētu skuju koku dēļu un dēlīšu eksporta apjoma 2023. gadā Latvija ar 26,5 miljonu eiro lielu eksportu (1,26% no pasaules kopējā eksporta) bija 19. vietā pasaulē, savukārt Lietuva ar 8,2 miljonu eiro lielu eksportu (0,4% no pasaules kopējā eksporta) bija 30. vietā pasaulē.

Vērtējot eksporta ienākumus no ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā, Igaunija bija absolūts pasaules līderis (153,74 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija 2023. gadā pasaulē ieņēma 2. vietu (14,06 eiro uz vienu iedzīvotāju) un no Igaunijas rādītāja atpalika vairāk nekā 10 reižu. Ļoti augsta ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu eksporta specializācija bija arī Čīlē, Somijā, Austrijā, Jaunzēlandē, Polijā, Zviedrijā un Dānijā. Lietuva ar 2,86 eiro uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā noslēdza pasaules labāko desmitnieku.

Latvijai ir visai augstas pozīcijas apšu un bērza koka sugu dēlīšu eksportā, savukārt citām Baltijas valstīm ir ļoti augstas pozīcijas ēvelētu un profilētu vai citādi sagatavotu grīdas segumu eksportā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas