Dubultpilsoņu skaits aug, nepilsoņu ‒ sarūk

Šobrīd Latvijā ir 1,7 miljoni pilsoņu (84% no visiem šeit dzīvojošajiem), 180 455 jeb 9% nepilsoņu, 141 702 ārzemnieki (7%). Gandrīz 50 000 personu ir tādas, kam ir Latvijas un kādas citas valsts pilsonība, no tiem vairākums ir Latvijas pilsoņu bērni, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī trimdinieki un viņu pēcteči. Ik gadu noteikts skaits cilvēku atsakās no Latvijas pilsonības, vai arī tā tiek atņemta. Tas lielākoties notiek tāpēc, ka ir valstis, kur dubultpilsonība atļauta līdz konkrētam vecumam.

Visvairāk no Lielbritānijas un ASV

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) pēdējos gados vidēji nonāk 4500 dubultpilsonības piešķiršanas lietu. Pirms desmit gadiem to skaits pārsniedza 8000. Lielākās grupas, kam ir tiesības reģistrēt šādu statusu, ir Latvijas pilsoņu bērni, kuri dzimuši ārzemēs, kā arī trimdinieki. No 49 347 Latvijas visa vecuma dubultpilsoņiem lielākajai daļai – 10 268 – ir arī Lielbritānijas pilsonība, tad seko ASV ar 8976, Izraēla ar 5232, Krievija ar 4000, Vācija ar 3103, Īrija ar 2817, Austrālija ar 2785, Kanāda ar 2531 un Zviedrija ar 1767, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē informēja PMLP Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Sanda Cielēna. Viņa norādīja, ka ir valstis, kur dubultpilsonība Latvijas pilsoņu bērniem tiek pieļauta līdz noteiktam vecumam, piemēram, Krievijā un Izraēlā līdz 25 gadiem. Pēc tam no abām pilsonībām jāizvēlas viena. Izņēmums ir trimdinieki, proti, savulaik uz Krieviju deportētie un viņu pēcteči, un latvieši – viņi var saglabāt dubultpilsoņa statusu.

Šogad fiksēti 95 pilsonību zaudējušie (69 atteicās, 26 – statuss atņemts). Kovida pandēmijas laikā bija visvairāk šādu cilvēku, kuri izvēlējās atteikties no Latvijas pilsonības, tomēr krietni lielāks kāpums tika reģistrēts 2017. gadā. Tas bija saistīts ar grozījumiem Pilsonības likumā, kad noteiktām grupām bija dots trīs gadu termiņš, kad to varēja izdarīt.