Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -5 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 14. februāris
Valentīns

Dzejā, dziesmā, politikā un tautā

Miris dzejnieks un diplomāts Jānis Peters (30.06.1939.–27.01.2025.)

Viņš nesagaidīja ilgi un rūpīgi loloto Viena mūža grāmatu, kas joprojām top apgādā Aminori. Grāmata agri vai vēlu būs, bet Jānis Peters autogrāfu tajā ierakstīt vairs nevarēs. Iecerēts, ka līdztekus dzejnieka paša atlasītajai dzejai būs gan viņa paša, gan laikabiedru atmiņas, atsauksmes presē un lasītāju vēstulēs un nozīmīgi fotoattēli. Tagad tas jau būs piemiņas krājums, un atliek cerēt, ka tā izdošanai atradīsies atbalsts.

Pirmais dzejolis Karst pīlādzis sniegā publicēts 1961. gadā Liepājas laikrakstā Komunists, un vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk, 2022. gadā, dzejnieka ilggadējais draugs un radošais domubiedrs Raimonds Pauls sacerēja šim dzejolim melodiju. Paula un Petera tandēma ziedu laiki bija 70. un 80. gadi, klejoja arī stāsti par to, kā klausītāji brīnās par Petera tekstu paradoksiem, piemēram, dziesmai Zilā.

J. Peters jau mūža nogalē izteicies, ka gribētu palikt atmiņā galvenokārt kā dzejnieks, lai arī šajā jomā bijuši pamatīgi pārtraukumi. "Nevilšus jāaizdomājas par to, cik dzīvi un neatkarīgi viņš spēj dzejas valodā runāt par vērtībām, cik bagāta un raiba ir viņa radīto tēlu sistēma un cik – tiklab saturā, kā formā – viņa dzeja nemainīga. Tā ir kā noteikta gada vīns ar kvalitātes zīmi – tēli, simboli, melodija, intonācija, atskaņošana, metriskā struktūra un ritms – labi zināms, noteiktam pagājušam laikmetam raksturīgs vairāk nekā mūsdienu ikdienai, bet tieši šī laika sprīža dēļ zinošs un domājošs lasītājs novērtēs to jo augstāk," 2012. gadā, recenzējot krājumu Minhauzens un kamikadze, Kultūras Dienā rakstīja Ilva Skulte.

"Jānis Peters bija izcils vārda Meistars un patiess savas Latvijas patriots. Tieši ar savu domu un vārdu spēku viņš iedvesmoja Trešo Atmodu un paliks mūžīgs mūsu piemiņā ar vārdiem: "Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst..." Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera dzīvesbiedrei Baibai, tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku un diplomātu Jāni Peteru mūžībā aizvadot," pausts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča līdzjūtībā.

Jāņa Petera biogrāfijā nozīmīga vieta ir Atmodas virzīšanai un atbalstīšanai, sākumā piesardzīgi, vēlāk jau ar pilnu jaudu. Latvijas Padomju rakstnieku savienība, kuras priekšgalā J. Peters bija no 1985. līdz 1990. gadam, bija viena no aktīvākajām demokratizācijas procesu atbalstītājām. "Īstenībā es beidzu aktīvi rakstīt dzejoļus kādā 1984. gadā. Toreiz es kļuvu par Rakstnieku savienības priekšsēdētāju. [..] Es devu pats sev solījumu, ka es darīšu, cik vien varēšu, lai legāliem, visiem redzamiem līdzekļiem mēģinātu uzlabot latviešu kultūras un valodas dzīvi visās jomās. Toreiz es sapratu – es to nevaru. Bet, ja es varēšu ar savu rakstnieku kolektīvu veicināt latviešu literatūras, kultūras un valodas attīstību, tad man ir jēga kļūt par to Rakstnieku savienības priekšsēdētāju," atceras J. Peters intervijā Undīnei Adamaitei 2012. gadā.

Viņš bija viens no Latvijas Tautas frontes organizētājiem un – daudziem par pārsteigumu – nekļuva par tās oficiālo līderi. Ir vērts palasīt J. Petera atmiņas par viņa un citu Latvijas pārstāvju darbību, strādājot par PSRS Tautas deputātu, kas vēlāk jau deva iespēju rīkot salīdzinoši demokrātiskas vēlēšanas Latvijas PSR teritorijā, ievēlot tādu parlamentu, kas vēlāk nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. "Ļaužu lielai daļai jau ir piemirsies priekšvēlēšanu asums cīņā uz PSRS parlamentāriešu statusu. Toreiz izcili Atmodas darbinieki novērtēja iespējas, kas pavērās Maskavā – panākt Latvijas interešu uzvaru Maskavā tā saucamajā Vissavienības līmenī," J. Peters rakstīja 2001. gadā. 

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas J. Peters kļuva par diplomātu –viņš bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991–1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992–1997). Vēlāk kādu laiku iesaistījās politikā arī Latvijas līmenī, rodot domubiedrus Aināra Šlesera vadītajā Latvijas Pirmajā partijā, taču ne uz ilgu laiku. Tobrīd aktīvāk politikā iesaistījās J. Petera dēls Krišjānis, kurš pāragri mira 2014. gadā. Atsevišķās publikācijās un intervijās jau mūža nogalē J. Peters neslēpa, ka jūtas vientuļš, jo lielākā daļa viņa draugu un līdzgaitnieku jau devušies mūžībā. 

Vakar Facebook tika publicēta Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Arno Jundzes ziņa, kas, pēc viņa vārdiem, ir oficiāla un rakstīta pēc Jāņa Petera tuvinieku lūguma. "Dzejnieka Jāņa Petera pēdējā griba bija, lai viņa bēres notiktu privāti un tajās piedalītos tikai paši tuvākie ģimenes locekļi. Respektējot šo vēlēšanos, dzejnieka talanta cienītājiem atvadīties no Jāņa Petera būs iespējams, veicot cieņpilnus ierakstus Jāņa Petera piemiņas grāmatā. Tā būs pieejama Rīgas Latviešu biedrībā (Rīga, Merķeļa iela 13) sestdien, svētdien, pirmdien un otrdien no pulksten 12 līdz 20. Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera ģimenei un daudzajiem talanta cienītājiem un lūdzu padalīties ar šo ziņu, lai katrs var ierakstīt dzejnieka piemiņas grāmatā viņam veltītos cieņas vārdus," raksta A. Jundze.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas