Turklāt salīdzinājumā ar 2010.gadu atalgojuma nevienlīdzība ir samazinājusies par 2 procentpunktiem. Igaunijā šī starpība ir pat augstākā nekā ES, un sievietes tur saņem par 27% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Lietuvā šis rādītājs sasniedza 12%.
"Jāņem vērā, ka šis ir vidējais rādītājs un nozaru griezumā atšķirības ir visai krasas, piemēram, valsts pārvaldē strādājošās sievietes saņem par vidēji 4% lielāku atalgojumu nekā vīrieši, kamēr finanšu sektors izceļas ar lielāko atalgojuma nevienlīdzību Latvijā, kur kungi pelna par 35% vairāk," atzina K.Skrūzkalne.
Viņa norādīja, ka pastāv dažādi skaidrojumi, kādēļ arvien šī atalgojuma plaisa starp vīriešiem un sievietēm pastāv. Piemēram, vairāk sieviešu izvēlas strādāt tādās nozarēs, kur ir mazāks atalgojums, piemēram, izglītībā un sociālās palīdzības jomā, viņas arī vairāk laika velta rūpēm par ģimeni. Tomēr, no otras puses, augstākā izglītība ir lielākai daļai sieviešu nekā vīriešu.
Kaut gan dzimumu ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir mazāka nekā daudzās Eiropas un pasaules valstīs, tomēr arī 13.6% starpība ir pietiekami liela un dažos gadījumos var nebūt objektīvi pamatota. Tādēļ ir jātupina iet dzimumu nevienlīdzības mazināšanas virzienā.