Sūdzību tiesā iesniedza Haralambi Ančevs, kurš Bulgārijā deviņdesmitajos gados ieņēma vairākus augstus amatus, tostarp vicepremjera un tieslietu ministra posteni.
Ančeva rīcību rīcību 2008. un 2014.gadā izskatīja tā sauktā Dosjē komisija, kas izmeklē sadarbību ar komunistiskā režīma dienestiem. 2006.gadā izveidotās komisijas pilnvarās ir nosaukt komunistiskās Bulgārijas drošības dienestu labā strādājošos.
ECT septiņu tiesnešu sastāvā nolēma, ka Bulgārijas izraudzītā sistēma šo cilvēku atmaskošanai ir stingri ierobežota un tajā iekļauti vairāki drošības pasākumi.
"Dosjē komisija" tika izveidota pēc 16 gadus ilgām debatēm, to apstiprināja parlaments un par likumīgu atzina Bulgārijas Konstitucionālā tiesa.
"Turklāt ar likumu noteiktā sistēma palika ievērojamās rīcības brīvības robežās, kas dotas bijušajām komunistiskajām valstīm Austrumeiropā, lemjot par nedemokrātisko režīmu mantojuma pārvarēšanu," ar 11.janvāri datētajā spriedumā atzinusi ECT.
Pretēji citām komunistiskā režīmā varā savulaik esošām valstīm, Bulgārijā lēmums izpaust ar bijušajiem drošības dienestiem saistītās personas ir tikai deklaratīvs un tas neparedz sankcijas, kas liegtu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību zaudēšanu.
Bulgārijā sastopamā sistēma arī neparedz nekādu morālu cenzūru, kas sastopama citu valstu lustrācijas sistēmās, norādīja tiesa.
ECT "arī nebija pārliecināta", ka atmaskošana Bulgārijā ietver tādu pašu universālu sociālu kauna traipu, kā citās valstīs.
"Kopš 2007.gada atmaskoti vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki bez nopietnām sociālām vai finansiālām sekām. Patiešām, pats Ančeva kungs pēc atmaskošanas turpināja darbību biznesā un sabiedriskajā dzīvē," norādījusi ECT.