EK savā slēdzienā secina, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai un iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014.gada 1.janvāra nomainīt pret eiro.
Kā ziņots, iepriekš šodien oficiālo konverģences ziņojumu publicēja arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Arī tas ir Latvijai pozitīvs un apliecina, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.
Komisija norāda, ka Latvija veikusi nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas nepieciešamas eiro ieviešanai.
EK secina, ka Latvija ir izpildījusi kritēriju par cenu stabilitāti.
Vidējais inflācijas līmenis Latvijā gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni. EK prognozē, ka šogad kopumā inflācijas līmenis saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā var pieaugs līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un elektrības tirgus liberalizācija.
EK secina, ka Latvija izpildījusi kritērijus attiecībā uz nacionālā budžeta deficītu un valsts parāda apmēru.
Budžeta deficīts 2012.gadā samazināts līdz 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013.gadā budžeta deficīts sagaidāms 1,2% apmērā no IKP, kas ir zemāks par noteikto kritēriju līdz 3% no IKP. 2014.gada Latvijas budžeta deficītu EK prognozē 0,9% apmērā, ja pašreizējais politikas kurss netiks mainīts.
Valsts parāda apmērs 2012.gadā samazināts līdz 40,7% no IKP, bet līdz 2014.gada beigām tas sagaidāms 40,1% apmērā, kas iekļaujas EK noteiktajā valsts parāda ierobežojumā līdz 60% no IKP.
EK secina, ka Latvija izpildījusi kritērijus par valūtas kursa stabilitāti.
Latvijas lats kopš 2005.gada 2.maija ir piesaistīts valūtas maiņas mehānismam (ERM II). Pēdējos divos gados lata kurss nav novirzījies no fiksētās likmes vairāk par 1%, kas atbilst saistībām.
Komisija secina, ka Latvija atbilst kritērijam par ilgtermiņa procentu likmēm, kas 2013.gada aprīlī bija 3,8%. Eirozonas valstīm noteiktais ilgtermiņa procentlikumju līmenis ir 5,5%.
EK ziņojumā par Latviju izvērtēti arī vairāki papildus faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība, kā arī nacionālā darba, produktu un finanšu tirgus integrācija Eiropā.
"Latvijas ekonomika ir labi integrēta ES ekonomikā, pateicoties tirdzniecībai un tiešajām ārvalstu investīcijām. Savukārt darba tirgus demonstrē augstas pakāpes mobilitāti ES tirgus robežās un vērā ņemamu elastību, tomēr bezdarba līmenis saglabājas augsts," teikts EK ziņojumā.
"Vērtējot pēc atlasītiem biznesa vides rādītājiem, Latvija atbilst vidējam eirozonas dalībvalstu līmenim. Vietējais finanšu sektors ir ievērojami integrēts ES finanšu sistēmā, galvenokārt pateicoties lielajam ārvalstu īpašnieku īpatsvaram banku sistēmā. Starptautiskās finanšu palīdzības programmas kontekstā ievērojami uzlabota finanšu uzraudzība," teikts ziņojumā.
EK arī norāda uz nerezidentu depozītu salīdzinoši lielo īpatsvaru Latvijas banku sektorā.
"Latvijai ir ilggadīgas tradīcijas un vairākas konkurētspējas priekšrocības nerezidentu banku klientu, galvenokārt korporāciju no NVS valstīm apkalpošanā. Nerezidentu banku biznesa uzraudzība rada papildus izaicinājumus, kas saistīti ar pārrobežu darījumu būtību," teikts ziņojumā.
Vienlaikus EK norāda, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši virkni pasākumi šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai, kas nosaka, ka bankām ar lielu nerezidentu depozītu apjomu ir jāuztur augsts likvīdo aktīvu līmenis un stingrāk jāuzrauga kapitāla līmeņi.
"Ņemot vērā novērtējumu par likumdošanas saskaņošanu, atbilstību konverģences kritērijiem un papildus faktoru izvērtējumu [..] komisija uzskata, ka Latvija izpilda visus nosacījumus eiro ieviešanai," teikts ziņojumā.