Stirāns skaidroja, ka naftas produkta cena visur ir vienāda, bet atšķirības cenā starp Austrumiem un Rietumiem nosaka nodokļi. "Būtība ir nevis degvielas cenā, bet nodokļu lielumā. Krievijā, piemēram, nav tādas akcīzes un ir pavisam cits pievienotās vērtības nodoklis," uzsvēra eksperts.
No Eiropas Savienības valstīm dīzeļdegviela lētāka nekā Latvijā ir Lietuvā, Polijā un vēsturiski izveidojies ka par 10% degviela ir lētāka arī Luksemburgā. Līdz ar to tie autopārvadātāji, kas strādā Rietumu virzienā, nereti degvielu pērk tieši tur. Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis paskaidroja, ka iemesls Luksemburgas zemajām cenām ir pavisam vienkāršs - pievienotās vērtības nodoklis 10% apmērā.
Stirāns arī uzsvēra, ka enerģētikas sektorā cenas pēdējos gados ir pieaugušas un ir skaidrs, ka lētākas tās nekļūs, jo pieaug kopējais patēriņš un uz degvielu kā biržas produktu pelna arī finanšu nozare, tādējādi viennozīmīgi var secināt, ka lētās enerģētikas laiks ir pagājis.
Stirāns norādīja, ka degvielas mazumtirgotāji, tāpat kā piena tirgotāji, nevar ietekmēt ražotāju naftas produktu cenas. Stirānam šķiet jocīgi, kāpēc Maxima vai Rimi veikaliem neprasa, kāpēc pieauga piena cena, jo ir skaidrs, ka to paaugstinājis ražotājs, bet degvielas tirgotājiem šādi jautājumi tiek uzdoti regulāri.
Kā ziņots, vairāk nekā puse autovadītāju jeb 56% samazinās degvielas patēriņu, ja tās cena pārsniegs 1,5 latus par litru.
Degvielas litra cenai pārsniedzot latu, krasas izmaiņas degvielas patēriņā nebūtu novērojamas, jo šai cenas psiholoģiskajai robežai autovadītāji ir gatavi. Savukārt, ja cena pārsniegtu jau 1,5 latus litrā, tad situācija būtu cita un lielākā daļa mainītu savus autobraukšanas paradumus, uzsvēra GfK klientu servisa vadītāja Māra Tauriņa, prezentējot pētījuma rezultātus aģentūras LETA sadarbības partneriem rīkotā diskusijā par degvielas nozari.