Viņa ieskatā, tāpat ir nepieciešams, lai šīm vienībām būtu pietiekams militārais aprīkojums un ekipējums. Latvijai ir būtiski visi jautājumi, kas saistīti ar tām spējām, kuras Latvijai pagaidām iztrūkst. Runa ir par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmām un krasta aizsardzības sistēmām, kas ir dārgas.
Viņš skaidroja, ka jācenšas arī saprast, vai Latvijai pašai jāmēģina sistēmas iegādāties, vai arī ar šīm sistēmām būtu aprīkotas vienības, kas atrastos valstī, piemēram, kā tas ir ar Spānijas militāro vienību, kuras rīcībā būs vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēma.
"Ja mēs ticam, ka sabiedrotie nepieciešamības gadījumā mums palīdzēs, tad mums pašiem šīs sistēmas nav jāpērk, vai arī mums nav jāpērk tik daudz baterijas šādai sistēmai, ja mēs tās tomēr iegādājamies. Runa ir par to, cik lielā mērā mums pašiem ir kaut kas jāpērk un cik lielā mērā sabiedrotie varētu nodrošināt mūs ar iztrūkstošajām spējām," teica Rostoks.
Viņš arī piebilda, ka, lai arī Latvijas aizsardzības budžets kopš 2014.gada ir būtiski pieaudzis, tomēr atsevišķu militāro spēju iegāde vēl joprojām pārsniedz Latvijas finansiālās iespējas.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors akcentēja, ka, no Latvijas viedokļa raugoties, karavīriem un aprīkojumam ir jāatrodas tur, kur ir vislielākais apdraudējums. Piemēram, tādām valstīm kā Nīderlandei, Beļģijai, Vācijai nav tieša apdraudējuma no Krievijas, tāpēc būtu loģiski, ka gan NATO karavīri, gan arī ekipējums atrastos tajās vietās, kur tas patiešām ir būtiski.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis vērsa uzmanību, ka samitā no Baltijas valstu perspektīvas NATO būtu jāsniedz atbildes uz izaicinājumiem, kas saistās ar gaisa un jūras aizsardzību. Ja kopš Krimas aneksijas 2014.gadā NATO un sabiedroto reakcija galvenokārt bija vērsta uz sauszemi, taču Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir lieli militāro spēju iztrūkumi gaisa un jūras dimensijās.
Eksperts akcentēja, cik svarīgs ir pārākums gaisā, kur, no Baltijas reģiona raugoties, Krievijai ir pārākums. Tai ir pārākums ne tikai gaisā, bet arī jūrā. Tāpēc, Varguļa ieskatā, būtiska ir sabiedroto iesaiste, jo bez tās Baltijas valstis ar saviem finanšu resursiem, ko tās atvēl aizsardzībai, nav spējīgas ātri un būtiski kāpināt aizsardzības spējas konkrētajās jomās.
Arī Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja atzina pretgaisa aizsardzības spēju jautājumu kā būtisku. Viņš atzīmēja, ka, sākot no 2017.gada, Latvijā ir pastiprināta NATO spēku klātbūtne un Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajās dienās tā vēl vairāk tika nostiprināta gan valstī, gan reģionā. Vēstnieka ieskatā, uzdevums būtu veidot tāda līmeņa Latvijas aizsardzību, kas nodrošinātu "absolūti drošu atturēšanu no jebkādiem Krievijas draudiem vai plāniem".
Pēc Skujas paustā, brigādes līmeņa vienību izvietošana Baltijas valstīs ir būtisks elements, tomēr ne mazāk svarīgas ir pretgaisa aizsardzības iekārtas un pretraķešu aizsardzības sistēmas. Vēstnieks atzīmēja, ka patlaban sarunas par to notiek un tas varētu būt viens no samita punktiem, ka nepieciešams pastiprināt šīs aizsardzības spējas.