Novembrī tikāt ievēlēts par partijas vadītāju. Kādi faktori bija galvenie, lai jūs piekristu pārņemt GKR vadības stūri šajā brīdī, kad esat opozīcijā?
Esmu GKR biedrs un arī valdes loceklis kopš partijas dibināšanas. Līdz tam vispār nebiju plānojis stāties kādā partijā un domē daudzus gadus strādāju kā bezpartijisks speciālists. GKR iestājos, jo tā ir pilsētas partija, kas runā par pragmatiskiem saimnieciskiem jautājumiem. Municipāla, pilsētas partija nevar būt populistiska, jo par visiem partijas izteiktajiem pirmsvēlēšanu solījumiem ir ļoti vienkārši pārliecināties jau pēc vēlēšanām. Tāpēc svarīgi solīt to, ko patiešām plānots realizēt.
Atgriežoties pie jūsu jautājuma, cilvēkam vienmēr pastāv divas iespējas – sēdēt un kritizēt, ka viss ir slikti, un otrs variants – pašam rīkoties un censties uzlabot situāciju. Tādēļ, kad man piedāvāja kandidēt uz partijas vadību, nolēmu, ka jāmēģina, jāuzņemas atbildība. Protams, vienkāršāk būtu atteikties un, iespējams, pat startēt nākamajās vēlēšanās kādas citas partijas sarakstā. Tomēr mana izvēle ir šāda.
GKR nākotne lielā mērā būs atkarīga no tā, kādu komandu mums izdosies izveidot un kā katrs individuālais biedrs izpratīs savu vietu partijā. Esam apstiprinājuši valdi 11 cilvēku sastāvā, no kuriem daži ir jaunpienācēji, bet citi – kopš GKR izveidošanas. Starp citu – pagājušajā nedēļā notikusī valdes sēde bija pirmā pēc ilgāka laika, kad mums nebija jāizskata neviens iesniegums par izstāšanos no partijas, toties uzņēmām vairākus jaunus biedrus. Šis laiks pēc vēlēšanām bija izšķiršanās brīdis virknei cilvēku, kuri izsvēra visus par un pret un izdarīja izvēli, kas ir cienījama rīcība, jo ir svarīgi skaidri zināt, ir vai nav vēlme turpināt darbu konkrētā partijā.
Kā Rīga izskatās šajā svētku laikā?
Protams, es varētu bezgalīgi kritizēt pašreizējās pilsētas varas rīcību gan par stabiņiem, gan laikus nenotīrītajām ielām, taču gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem arī bez šiem mūsu norādījumiem ir zināma situācija Rīgā – visi stāvam vienos un tajos pašos sastrēgumos, kas rodas dēļ nebeidzamajiem eksperimentiem, un krītam uz slidenajām ietvēm. Ja runājam par sniega tīrīšanu Rīgā, situācija turpina būt dramatiska un ielas nebija iztīrītas arī Ziemassvētku laikā.
Jāatzīst, daudzām citām Latvijas pilsētām šogad sanācis daudz labāk radīt Ziemassvētku noskaņu. Rīgā pat krastmalu izrotāja pēdējā brīdī un nav radīts, tā teikt, svētku epicentrs, uz kuru varētu doties rīdzinieki un tūristi. Tajā pašā laikā visi zinām, cik pārdomāti ir izrotāta, piemēram, Ogre, kura pat iekļuvusi pasaules medijos, pateicoties svētku sajūtai, kas tur radīta. Un arī pēc lielajiem sniegputeņiem šī pilsēta tika samērā ātri sakopta, kas ir Ogres pašvaldības pārdomāta darba rezultāts. Un tādu piemēru ārpus Rīgas ir daudz, bet Rīga ne reālajā dzīvē, ne arī medijos Ziemassvētku laikā vispār nav redzama. Rīdzinieki pēc svētku sajūtām dodas uz Ogri, Liepāju. Varbūt mēram Mārtiņam Staķim vēl ir nepietiekama pieredze pašvaldības vadīšanā, taču, šķiet, ir pieredze uzņēmējdarbībā, un viņam vajadzētu saprast, cik būtiski ir sekmēt mazo uzņēmējdarbību – kafejnīcas, suvenīru tirdzniecību un citas aktivitātes tieši pilsētas centrā. Realitātē Rīga svētkos ir diezgan drūma un nesakopta, un tas nekādā veidā neveicina iekšējo tūrismu no reģioniem uz Rīgu.
Patiesībā tas ir stāsts par Rīgu kopumā – kur ir tā aktīvā dzīve galvaspilsētā? Esmu rīdzinieks kopš dzimšanas, un man ir sajūta, ka šogad Rīga ir zaudējusi Baltijas metropoles statusu. Sabiedriskā dzīve ir apstājusies, un iemesls tam nav Covid-19 – to pierāda Tallina un Viļņa – par abām šīm pilsētām visu laiku dzirdam, bet Rīga kļuvusi nemanāma.
Kāds tam, jūsuprāt, ir iemesls?
Ko īsti dara Rīgas domes vadība? Vicemērs Vilnis Ķirsis aizvien sūdzas, ka pie visa vainīga iepriekšējā pašvaldības vadība, sniegs ir pagātnes mantojums, bet ielas tiekot tīrītas ļoti labi. Amizanti, ka kāds Jaunās Vienotības frakcijas deputāts paziņoja, ka tik labi kā šogad ielas nav tīrītas nekad, jo pie viņa mājas esot tīrīts vairākas reizes. Tā laikam būs sakritība. Savukārt Progresīvo frakcijas priekšsēdētājs paziņojis, ka kopā ar pilsētas izpilddirektoru tagad organizēs ielu tīrīšanas pilotprojektus, pirms tam organizēs neskaitāmas darba grupas, kurās diskutēs un spriedīs. Šeit gribas atcerēties vienu senu teicienu, ka vajag mazāk runāt par tīrību un biežāk reāli tīrīt!
Protams, man tagad varēs pārmest opozicionāra retoriku, taču, vērtējot situāciju Rīgā pēdējā gada laikā, redzu absolūtu neprofesionālismu un nekompetenci, un to, ka politiskās pozīcijas cilvēki ignorē izpildvaras viedokli par tiešām nepieciešamajiem darbiem, bet tā vietā uzdod politiskus uzstādījumus, kam nav nekāda profesionāla seguma. Pa šo gadu izveidoti vairāki desmiti dažādu komisiju un darba grupu, kur notiek bezgalīgas diskusijas, deputāti runā, bet atbildību neuzņemas, savukārt profesionāļos neieklausās.
Pašreizējie valdošie akcentē, ka atšķirībā no iepriekšējā domes sasaukuma šim ir krietni uzlabojusies sadarbība ar valsti, valdību.
Teikšu tieši – nekādas sekmīgas sadarbības ar valsti nav. Brīžiem šķiet, ka tā ir sliktāka nekā tolaik, kad domi vadīja vienas partijas, bet valsti – citas. Un tas, protams, izbrīna. Pat gadsimta attīstības projekta, kā to nosauca mūsu izcilais arhitekts Andris Kronbergs, – Rail Baltica – kontekstā nekādus lielus ieguvumus tieši galvaspilsētai nemana, lai gan tā tiešām ir vēsturiska iespēja Rīgai piesaistīt lielas investīcijas un sakārtot topošajam dzelzceļam piegulošās teritorijas gan centrā, gan Pārdaugavā. Šis ir spilgts piemērs tam, ka valdošās koalīcijas stāsti par lielisko sadarbību ar valsti ir tikai tukšas runas. Lai īstenotu būtisku centra un kreisā krasta attīstību, būtu nepieciešami ap 400 miljoniem eiro, tajā pašā laikā, cik man zināms, šim mērķim ir pieejami ap 20 miljoniem eiro – katram skaidrs, ka tas ir absolūti nepietiekami. Un tādu piemēru ir gana daudz – vārdos tiek slavināta "veiksmīgā sadarbība" ar valsti, bet praktiski nekas tamlīdzīgs nav redzams.
Šā gada budžetā sākotnēji tika ieplānoti pieci miljoni eiro bērnudārzu projektēšanai un būvniecībai, bet nupat, grozot budžetu, šī summa tika izņemta. Ja sekojam Staķa kunga loģikai, kurš saka, ka vienlaicīgi tīrīt ielas un vērt vaļā jaunas bērnudārzu grupas viņš nevar, tad šiem pieciem miljoniem bija jābūt novirzītiem ielu tīrīšanai, ja jau bērnudārzus nolemts neatvērt. Taču kādu īpašu rosību ielu tīrīšanā neviens nemanīja.
Bet būšu objektīvs, ir arī labas lietas, ko jaunā vara ir paveikusi. Ja iepriekšējais domes sasaukums lielu uzmanību pievērsa veselības jomai, piemēram, atjaunojot Rīgas 1. slimnīcu, Staķa vadītā dome vairāk līdzekļu atvēlējusi sociālajai jomai, kas ir pareizs un nepieciešams lēmums. Arī domes lēmums par nodokļu atvieglojumiem uzņēmējiem, kas īsteno attīstības projektus, būvē jaunus objektus, ir pareiza rīcība. Un, protams, tas, ka ir saglabāti visi tie atvieglojumi – bezmaksas sabiedriskais transports, ēdināšana u. c. –, kas tika pakāpeniski ieviesti iepriekšējos gados, vēl kopš Gundara Bojāra darba mēra amatā.
Cik lielā mērā domes darbā iesaista opozīciju?
To labi raksturo viens spilgts piemērs. Rudenī kādā no domes sēdēm tika apspriests pašvaldības investīciju plāns vairākiem gadiem, ieteicu vairākus precizējumus un grozījumus, piemēram, attiecībā uz projektiem, kam nav pieejams finansējums, Ķirša kungs ziņotājam pateica: "Nevajag klausīties Oļegu Burovu, es jums uzdodu, ja viņš kaut ko runā, dariet otrādi." Domāju, te komentāri lieki. Tas nekas, ka visi mani priekšlikumi pēc tam tika iestrādāti. To gan Ķirša kungs laikam nepamanīja, jo vispār izskatās, ka dokumentus lasa tikai opozīcija, ko apliecina jau vairākas vēstules, kuras kolēģis Juris Radzevičs nosūtījis VARAM, norādot uz pārkāpumiem.
Bet, protams, nevar nepamanīt, ka salīdzinoši cieša sadarbība pozīcijai izveidojusies ar Latvijas Krievu savienības frakciju, kam ciešāki kontakti ir ar frakciju Progresīvie, tāpēc mēdzu ironizēt, ka šīs partijas piemērotākais nosaukums būtu Progresīvā krievu savienība. Vienā no pēdējām domes sēdēm Staķis tā arī noziņoja, ka opozīcijā Rīgā ir divas partijas – Saskaņa un GKR. Interesanti, cik komfortabli ar šādiem atbalstītājiem jūtas pārējā koalīcija, īpaši Nacionālā apvienība?
Kādi ir lielākie galvaspilsētas un valsts izaicinājumi?
Ir nevienlīdzības pieaugums starp bagātajiem un mazāk turīgajiem gan Covid-19, gan tagad energoresursu cenu dramatiskā pieauguma dēļ. Nevar saprast, kāpēc divus mēnešus valdība nespēja vienoties par, piemēram, PVN samazināšanu energoresursiem. Kāpēc citas valstis to spēj? Milzīgās energoresursu cenas kļūst par problēmu arī vidējiem un lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem, kuri šo izmaksu dēļ nevarēs celt algas darbiniekiem. Tas pats ar pašvaldībām – visi izdevumi pieaugs.
Diemžēl politiķi Latvijā mēdz aizmirst, ka par politiskajām ambīcijām un konkurenci tomēr daudz svarīgāka ir sabiedrības labklājība. Nedrīkst pieļaut, ka samilst sociālās problēmas un Latvija vēl vairāk atpaliktu pat no mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Vēl nopietns izaicinājums ir izglītības kvalitāte Latvijā. Bet šai tēmai vērts veltīt atsevišķu sarunu.
Kādu nākotni saskatāt GKR? Lai gan paudāt, ka esat pilsētas partija, tomēr – vai varētu apsvērt startēšanu nākamgad Saeimas vēlēšanās?
Pilsētas partija var risināt aktuālos pašvaldības saimnieciskos jautājumus, taču pārstāvniecība parlamentā šo darbu var padarīt stipri efektīvāku. Tādēļ daudzām reģionālajām partijām ir sadarbības līgumi ar parlamentā pārstāvētajām tā sauktajām lielajām partijām. Redzam, ka patlaban valstī un Rīgā ļoti trūkst profesionāļu, bet tādi ir GKR rindās. Ņemot vērā mūsu pieredzi, esam gatavi sniegt profesionālu pienesumu arī valsts līmenī, tāpēc šobrīd izskatām iespēju deleģēt savus biedrus iekļaušanai kādas Saeimā pārstāvētas partijas vēlēšanu sarakstā nākamā gada parlamenta vēlēšanās. Vienlaikus apzināmies – kā atsevišķai partijai startēt Saeimas vēlēšanās šobrīd mums pietrūkst kapacitātes, lai gan 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās iegūtie pieci mandāti, startējot kā atsevišķai partijai, ir labs rezultāts, īpaši salīdzinot ar citām domē pārstāvētajām partijām. Šīs vēlēšanas bija sava veida pārbaudījums, lai saprastu mūsu vietu un spēkus. To esam izturējuši. Šobrīd atturēšos minēt konkrēti, bet no dažām partijām ir interese savā vēlēšanu sarakstā nākamgad iekļaut vairākus GKR biedrus. Ja sadarbība izdosies parlamenta vēlēšanās, diezgan droši, ka līdzīgu apvienotu sarakstu mēs varētu veidot arī nākamajām Rīgas domes vēlēšanām 2025. gadā.