Draugiem un tuviniekiem uzticas 95,5% iedzīvotāju, tālāk seko skola, kurai uzticas 78,6% respondentu. LF vadītājs Aigars Freimanis ar ironiju atzina, ka Dievs nav spējis izkonkurēt radio, kuram uzticas 76,8%, bet Dievam – 75,5% aptaujāto.
Valsts un sabiedrisko institūciju uzticamības topā tālāk seko valsts kontroliere (74,3%), policija (72,1%), televīzija (69,7%), Nacionālie bruņotie spēki (67,2%), baznīca (67,2%), Valsts prezidents (64,5%), vietējā pašvaldība (61,7%), prese (60,8%), Valsts ieņēmumu dienests (59,9%), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (57,1%) un Latvijas Banka (52%).
Muitai uzticas 44,3%, bet neuzticas 39% aptaujāto, savukārt 16,7% nav atbildes uz jautājumu, cik lielā mērā uzticas muitai.
Tomēr izpildvarai un likumdevējvarai, kā arī partijām joprojām ir zems uzticamības līmenis, un vairākums iedzīvotāju neuzticas šīm institūcijām. Ministru kabinetam uzticas 40,1%, bet neuzticas 52,7% aptaujāto, Saeimai uzticas 32,6%, neuzticas 62,9%, partijām uzticas 28,2%, bet neuzticas 66,5% respondentu.
Līdz ar to valdības, Saeimas un partiju reitingi atšķirībā no pārējām valsts un sabiedrības institūcijām vienīgie ir ar mīnusa zīmi, jo pozitīvo vērtējumu skaits ir mazāks par negatīvu attieksmi. Valdības reitings ir -12,6, Saeimas -30,3, bet partiju -38,3.
A.Freimanis, vērtējot topa pēdējo vietu ieguvēju zemo uzticamības līmeni, uzsvēra, ka 40% iedzīvotāju, kas uzticas Ministru kabinetam, ir situācijai pieklājīgs vērtējums.
"Uzticamība valdībai korelējas ar uzticamību Ministru prezidentam, kuram vērtējums ir krietni augstāks. Tā allaž ir liela pretruna, ka institūcija, kurā darbojas dažādi pārstāvji, tiek vērtēta krietni zemāk nekā tās līderis. Valdis Dombrovskis personiski ceļ valdību. Tas [40%] nav maz, un esošajā ekonomiskajā un stresa situācijā sabiedrībā tas uzskatāms par pieklājīgu procentu," sacīja sociologs.
Arī Saeimas uzticamības vērtējums ir atbilstošs situācijai. "Daudzi vēl dzīvo ārkārtas pēcvēlēšanu gaisotnē, kad valda pārliecība, ka šī Saeima ir labāka par citām," teica Freimanis.
Tikmēr topa pēdējās vietas īpašnieces – politiskās partijas –, pēc Freimaņa vārdiem, vienmēr ir bijušas kā kanalizācijas lūkas, jo partijas ir mūžīgo pretrunu, konkurences un aizdomu avots. Viņš šo vērtējumu uzskata par normālu, norādot, ka 20 gadu pieredzes laikā neatceras brīdi, kad partijām kādreiz būtu bijusi iedzīvotāju liela uzticība.
āpat Valsts prezidenta kā institūcijas uzticamības vērtējums – 64,5% –ir ļoti atbilstošs arī paša prezidenta Andra Bērziņa reitingam. "Krēsls Bērziņu ir pieņēmis," secināja sociologs. Kopumā vērtējot aptaujas rezultātus, Freimanis norādīja, ka pārsteigumu tajā nav.
Aptauja veikta no 11. līdz 21.februārim, Latvijā aptaujājot 1003 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.