Pērn Latvijā ievērojami pieaudzis tiešo investīciju radīto darbvietu skaits, tiesa gan investīciju projektu apjoms krities uz pusi, secināts auditorkompānijas Ernst&Young (E&Y) pētījumā. Taču gan Ekonomikas ministrijas (EM), gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji uzsver, ka E&Y pētījums vērtējams piesardzīgi, jo tajā minētas tikai šajā gadā pabeigtos un publiskajā telpā izskanējušos ārvalstu tiešo investīciju projektos radītās jaunās darbvietas, bet netiek iekļauta sākto projektu informācija.
LIAA Investīciju projektu departamenta Investīciju piesaistes nodaļas vadītāja Agnese Buša sarunā ar Dienu uzsver, ka ārvalstu investoru interese par Latviju saistāma vispirms jau ar tās ģeogrāfisko novietojumu - tuvumu Krievijai, tai pašā laikā atrodoties Eiropas Savienībā.
Ekonomisti uzsver arī labo darbaspēka kvalifikācijas un algu attiecību. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pieļauj, ka Latvijā to cilvēku īpatsvars, kuri ieguvuši vidējo izglītību, iespējams, ir augstāks nekā daudzviet Rietumeiropā, tai pašā laikā algas mūsu valstī ir pat vairākas reizes zemākas nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Tas gan nenozīmē, ka darbaspēks Latvijā ir izcili kvalificēts, uzsver Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Kaut arī kopumā eksperti Latviju raksturo kā pievilcīgu un interesantu ārvalstu investoriem, vērojama arī virkne problēmu, kuras, kā norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns, kavē uzņēmējdarbības attīstību un līdz ar to arī straujāku investīciju ieplūšanu valstī. Viņš uzsver, ka jebkuram uzņēmējam nozīmīgākais priekšnoteikums investīciju veikšanai ir prognozējama uzņēmējdarbības vide ar saprotamiem spēles noteikumiem.
Lai uzlabotu Latvijas investīciju vidi, G. Greiškalns rosina
vispirms ķerties pie trīs jomām, kuras kā problemātiskas norādītas
valdības pasūtītajā Valsts konkurētspējas novērtējumā, proti -
izglītības sistēmas pilnveide, transporta infrastruktūras
uzlabošana un ēnu ekonomikas apkarošana.
Par problēmām izglītības sistēmā liecina augstskolu absolventu
zināšanu neatbilstība tirgus vajadzībām, kā arī profesionālās
izglītības nereti zemais līmenis. Arī M. Kazāks uzsver, ka
profesionālā izglītība jau ilgstoši bijis vājais posms izglītības
sistēmā, taču šajā ziņā jau sperti konkrēti soļi, lai tās kvalitāti
paaugstinātu.
G. Greiškalna ieskatā ļoti nepieciešams sakārtot arī transporta infrastruktūru - ceļus un transporta mezglus, jo infrastruktūras pieejamība ir būtiska ne tikai tranzīta sektoram, bet arī ikvienam uzņēmumam, kas nodarbojas ar eksportu. Ja uzņēmums ražo konkurētspējīgu produkciju, taču tās nogādāšana līdz klientam ir apgrūtināta, uzņēmums savu konkurētspēju zaudē.
Problēma ir arī ražošanai atbilstošas infrastruktūras un tādu industriālo teritoriju trūkums, kurās būtu viss nepieciešamais biznesa sākšanai, norāda LIAA pārstāve A. Buša.
Tāpat nepieciešams cīnīties pret ēnu ekonomiku, ko M. Kazāks un G. Greiškalns definē kā vienu no nopietnākajām problēmām, kas kavē investīciju ienākšanu Latvijā. Administratīvo barjeru, kā arī nodokļu sloga dēļ daudzi uzņēmēji, īpaši mazā un vidējā līmeņa, tiek iespiesti pelēkajā zonā, atzīst G. Greiškalns.
Visi eksperti teju vienbalsīgi norāda arī uz trūkumiem Latvijas tiesu sistēmā, kurus ekonomists P. Strautiņš uzskata par vienu no galvenajiem mīnusiem kopumā diezgan labajā investīciju vidē.
Visu rakstu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!