Laika ziņas
Šodien
Migla

IPO kā nākamais solis globālā biznesa paplašināšanā

Par starptautiskās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group plānoto pirmreizējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) īstenošanu, jaunu tirgu apgūšanu un ambiciozajiem biznesa paplašināšanas plāniem Guntars Gūte sarunājas ar Eleving Group finanšu direktoru Māri Kreicu.

Jūsu uzņēmums nolēmis publiskajā piedāvājumā jeb IPO procesā piedāvāt iegādāties interesentiem jaunemitētās akcijas. Varbūt tad sarunas sākumā pastāstiet par uzņēmumu – kas ir Eleving Group un ar ko tieši jūsu uzņēmums nodarbojas? 

Esam dibināti 2012. gadā ar misiju radīt piedāvājumu lietoto automašīnu finansēšanas jomā, proti, finansēt tādas automašīnas, kas realitātē pārvietojas pa Latvijas ceļiem un kas vidēji ir 9–10 gadus vecas. 2012. gadā bankas piedāvāja pārsvarā aizdevumus jaunu vai mazlietotu automašīnu iegādei, savukārt lietotu automašīnu segmentā šādu risinājumu nebija vispār vai arī bija ļoti ierobežotā apmērā. Bankas gluži vienkārši ne īpaši labprāt kreditēja šādu automašīnu iegādi. Tajā pašā laikā cilvēks bez uzkrājumiem automašīnu par vidēji 5–7 tūkstošiem eiro iegādāties nevarēja. Mēs redzējām to nišu, cilvēku vajadzības un nolēmām izveidot kreditēšanas uzņēmumu, kas izsniedz tieši šāda veida aizņēmumus. Mūsu radītais produkts tirgū aizgāja teju kā raķete – cilvēki to saprata, tam bija liels pieprasījums, un to saņemt neprasīja nedēļas, bet gan stundas.

Jau gadu vēlāk mēs iegājām Lietuvas un Igaunijas tirgos, kur arī bija līdzīgs pieprasījums pēc šādiem aizdevumiem. Nākamajos gados sekoja biznesa paplašināšana jau citu valstu tirgos, un patlaban darbojamies kopumā 16 valstīs trīs kontinentos. Būtībā sākām ar tradicionālu auto kredītu, ko izsniedzām un joprojām izsniedzam caur Mogo zīmolu, taču šobrīd produktu klāstā jau ir atrodams līzings, atgriezeniskais līzings, auto noma un pat koplietošanas pakalpojumi. Mums pat ir meitasuzņēmumi Āfrikā, kur finansējam pilnīgi jaunu motociklu iegādi. Tos iegādājas vietējie mikrouzņēmēji un pašnodarbinātie, lai tālāk ar tiem nodrošinātu mototaksometru vai kurjera pakalpojumus. Līdz ar to esam specializēts transportlīdzekļu finansēšanas uzņēmums un pēc pamata produktu koncepcijas salīdzināms ar tradicionālo banku meitasuzņēmumiem, kas strādā līzinga un auto finansēšanas segmentos.

Tāpat no kopējā kredītportfeļa mums aptuveni 30% veido nenodrošinātie aizdevumi, proti, patēriņa kreditēšanas produkti. Taču tos pamatā piedāvājam tikai Balkānu un Āfrikas tirgos.

Vienlaikus būtiski norādīt, ka biznesa vadība notiek no Baltijas valstu birojiem, kur Rīga, protams, ir stratēģiskais centrs. No Baltijas valstīm pārraugām un monitorējam biznesa procesus, rūpējamies par IT sistēmām un risinājumiem, pieņemam uzņēmuma stratēģiskos lēmumus. Faktiski centralizēti pārraugam globālu biznesu. 

Šo 12 gadu laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem fin-tech uzņēmumiem Baltijā, un mūsu kopējo aktīvu apjoms veido gandrīz pusmiljardu eiro, savukārt auditētie ieņēmumi 2023. gadā bija teju 190 miljoni eiro, kamēr EBITDA – aptuveni 80 miljoni eiro, bet neto peļņa – 24,5 miljoni eiro.

Kāds ir pašreizējais kompānijas īpašnieku sastāvs? Jūs esat nacionālā kapitāla uzņēmums vai īpašnieku sastāvā ir arī ārvalstu uzņēmēji?

Būtībā no pirmās dienas esam vietējā – Latvijas – kapitāla uzņēmums. Kaut arī mūsu grupas galvenais uzņēmums atrodas Luksemburgā, tas ir dibināts tikai ar mērķi piesaistīt parāda kapitālu globālajos tirgos – esam ļoti aktīvi obligāciju emitenti. Tomēr esam vietējā kapitāla uzņēmums, kam ir četri galvenie akcionāri, kuru īpašumā ir nedaudz virs 80% kapitāla daļu, savukārt pārējās akcijas pieder esošajai un bijušajai uzņēmuma vadībai un darbiniekiem. Patiesībā esam viens no pirmajiem vietējiem uzņēmumiem, kas 2018. gadā sāka ieviest visaptverošu darbinieku akciju opciju shēmu, sniedzot iespēju darbiniekiem arī saņemt dividendes no peļņas.

Kādēļ Eleving Group ir pieņēmis lēmumu iet IPO ceļu, būtībā izejot publiskajā kapitāla tirgū?

Šeit vēlos uzsvērt, ka patiesībā publiskajos kapitāla tirgos esam jau no 2014. gada, kad uzsākām obligāciju emitēšanu un tirdzniecību. 2014. gadā emitējām savas pirmās obligācijas Baltijas kapitāla tirgū, bet 2018. gadā – pirmās eiroobligācijas, kas no Baltijā emitētajām atšķiras ar to, ka tām ir skrupulozāka dokumentācija, jo to mērķauditorija ir plašāka mēroga investori jau Eiropas līmenī, kuriem ir specifiskas prasības attiecībā uz informācijas kvalitātes un biznesa caurskatāmības standartiem.

Kas svarīgi – kopš 2018. gada vidus, kad emitējām pirmās eiroobligācijas, mēs būtībā jau darbojamies kā publiska kompānija. Katru ceturksni jau sešus gadus ziņojam par saviem finanšu rādītājiem biržai. Līdz ar to mums šis sagaidāmais IPO neko daudz dzīvē nemainīs, jo šādā manierē jau esam strādājuši kādu laiku.

Savukārt galvenais iemesls, kādēļ īstenosim IPO – mums ir biznesa plāns, kā, piesaistot pašu kapitālu (kapitālu, kas nenāk no parāda vērtspapīriem), varam būtiski audzēt biznesu. Mēs redzam, kā varam paplašināt biznesa platformu jau pieminētajos 16 tirgos gan ar esošajiem produktiem, gan piedāvājot jaunus produktus. Piesaistot papildu finanses ar IPO starpniecību, saredzam, ka mums ir visas iespējas dubultot biznesa apjomus tuvāko 3–5 gadu laikā. Turklāt tas pavērs mums iespēju ne tikai apgūt jaunus tirgus un ieviest jaunus produktus, bet arī piesaistīt lētāku finansējumu nākotnē. 

Līdz ar IPO tiks palielināts kompānijas pamatkapitāls. Cik liels akciju daudzums tiks emitēts un piedāvāts investoriem un attiecīgi kādā apjomā samazināsies esošo akcionāru proporcija kapitālā?

Mēs plānojam piesaistīt līdz 40 miljoniem eiro, kas būtu teju 20% vērtībā no pašreizējā kapitāla apjoma. Vienas akcijas pārdošanas cena ir noteikta 1,60–1,85 eiro robežās, kas šo IPO padarīs par gana pieejamu arī mazajiem privātajiem investoriem. Turklāt interesenti varēs ieguldīt mūsu uzņēmumā, jau sākot ar tikai vienu akciju.

Kādas ir galvenās IPO detaļas, kas būtu jāzina potenciālajam investoram? Kur šīs akcijas tiks listētas?

Plānojam akcijas kotēt NASDAQ Baltijas biržā, bet paralēli arī Frankfurtes biržā – abās divās biržās galvenajos sarakstos. Tāpat būtiski minēt, ka parakstīšanās periods uz mūsu akcijām ilgs līdz 8. oktobrim. 

Kāpēc divās biržās?

Te jāatskatās uz mūsu obligāciju tirdzniecības  pieredzi – mūsu obligācijas ir tirgotas šajās abās biržās kopš 2018. gada, tur esam labi pazīstami, un ir liels skaits investoru, kuriem ir pastāvīga interese par mūsu uzņēmumu. Jau patlaban mums ir liels skaits investoru no vāciski runājošām valstīm – Vācijas, Šveices, Austrijas. 

Starp citu, par līdzšinējo pieredzi ar obligācijām – mums ir vairāk nekā 2000 obligacionāru (obligāciju īpašnieku), kuri ir investējuši obligācijās gan tūkstoti eiro, gan vairāk nekā 10 miljonus eiro. Tie ir gan mazie investori (fiziskās personas), gan arī dažādi lielie investīciju fondi, piemēram, no Lielbritānijas, Šveices, Vācijas, ar lielu analītisko kapacitāti. Kopumā mūsu idejai ir noticējuši un tajā ir investējuši jau vairāk nekā 20 000 investoru no visas pasaules. Līdz ar to arī mazais investors, nopērkot mūsu vērtspapīrus, veic ieguldījumu līdztekus šiem institucionālajiem investoriem ar plašām analītikas iespējām, kas ļauj izvērtēt konkrētā ieguldījuma efektivitāti.

Vēl būtiska nianse, kas noteikti ir svarīga potenciālajiem investoriem, ir tā, ka mēs esam Baltijas uzņēmums, bet vairāk nekā 80% mūsu biznesa ir ārpus Baltijas. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā var redzēt, ka investoriem, it īpaši ārvalstu, tomēr ir bažas ieguldīt Baltijas uzņēmumos, kuriem pamata bizness ir šeit. Savukārt Eleving Group biznesa vadības centrs ir Baltijā, bet pārliecinoši lielākā aktīvu daļa un nākotnes biznesa izaugsme atrodas eksporta tirgos. Piemēram, Āfrika ir strauji augošs tirgus, kurā daudziem mazajiem investoriem būtu vēlme investēt, bet praksē šādu iespēju var nemaz nebūt. Tikmēr, ieguldot Eleving Group, mēs sniedzam šo iespēju tieši un netieši ieguldīt attīstības tirgu izaugsmes potenciālā. Proti, iegūstat pieeju tirgiem, kuros citā veidā nemaz nevarētu investēt.

Jūs stāstāt par biznesu Āfrikā, Tuvo Austrumu valstīs. Man kā mazajam potenciālajam investoram ir diezgan maz zināšanu par šiem tirgiem un to, cik ekonomiski droši ir tur darboties. Kā man gūt pārliecību, ka, ieguldot savu naudu jūsu uzņēmuma akcijās, es nezaudēšu? Proti, ka būs reāla iespēja nopelnīt gan ar akciju tirgus vērtības potenciālu pieaugumu, gan dividendēm. 

Es teikšu tā: jebkuras investīcijas, īpaši akcijās – tie nav bezriska ieguldījumi. Lai kāds tas būtu uzņēmums – Apple vai Tesla, vai jebkurš cits –, ieguldījums akcijās vienmēr būs ar devu riska. Pašam ieguldītājam ir iespēju robežās jāiepazīstas ar uzņēmumu, tā biznesa modeli un finanšu rezultātiem. Tāpat vēlams noskaidrot, kas ir uzņēmuma vadība un kāda ir viņu profesionālā pieredze.

Attiecībā par mūsu uzņēmumu – esam ar 12 gadu pieredzi biznesā un esam bijuši ar augstiem peļņas rādītājiem pēdējos astoņus gadus pēc kārtas. Tas ir par spīti dažādiem globālajiem satricinājumiem, pandēmijai un karam Ukrainā. Mēs esam nobriedis uzņēmums, kas kapitāla tirgos strādā jau vairāk nekā desmit gadus un ir īstenojis vairāk nekā 10 obligāciju emisijas teju 400 miljonu eiro apmērā. Procentu likmēs esam investoriem izmaksājuši vairāk nekā 140 miljonus eiro, kamēr dividendēs akcionāriem – virs 15 miljoniem eiro. Saglabājot augstu rentabilitāti! 

Bet attiecībā uz jautājumu par biznesu Āfrikā – mēs esam ļoti diversificēts bizness. Nevienam no mūsu tirgiem nav lielākas portfeļa proporcijas par 14,1%. Līdz ar to, ja kāds tirgus piedzīvo īslaicīgas grūtības, citi tirgi veiksmīgi spēj to kompensēt. Āfrikas gadījumā mēs strādājam gana spēcīgās ekonomikās. Piemēram, Botsvāna pēc IKP ir aptuveni Gruzijas līmenī. Saprotams, ka bizness Āfrikā nāk ar mazliet lielākiem riskiem nekā, piemēram, Latvijā vai Igaunijā, tomēr tas nāk arī ar nesalīdzināmi augstāku izaugsmes potenciālu. Ja šo potenciālu apgūst saprātīgi, ja kompānijai ir adekvāti risku mazināšanas instrumenti un arī kompetenta vadība, tad uz biznesu Āfrikā nav jāskatās kā uz kaut ko biedējošu.

Jautājāt arī par dividendēm – tā ir būtiska mūsu stāsta sastāvdaļa. Pēdējo divu gadu laikā esam sākuši atgriezt kapitālu arī mūsu akcionāriem, izmaksājot dividendes. Un tas ir tas, ko mēs vēlamies turpināt pēc IPO. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir spēt izmaksāt 50 un vairāk procentu no gada neto peļņas dividendēs, un vienlaikus redzam, ka ar šādu dividenžu politiku spēsim nodrošināt arī kompānijas turpmāku augšanu. Runājot par dividenžu politiku un uzņēmuma nākotnes vērtību, pēc mūsu aplēsēm, visticamāk, varam runāt par dividenžu ienesīgumu līdz pat 10 un varbūt pat vairāk procentu robežās par vienu akciju. Tas nozīmē – ja jūs ieguldāt 100 eiro mūsu akciju iegādē, sagaidāmais dividenžu apjoms gadā būtu līdz pat 10 eiro un, iespējams, pat vairāk. Manuprāt, tas ir ļoti augsts rādītājs. Te jāpiebilst: parasti šāds atdeves līmenis no ieguldījuma ir raksturīgs parāda vērtspapīriem (obligācijām), kamēr akciju jomā tas reti novērojams.

Šķiet, tomēr būtiski precizēt – jūsu iezīmētais ir tuvākās nākotnes plāns, proti, tas nenozīmē, ka, nopērkot jūsu akcijas šogad, jau nākamgad es saņemšu šāda apjoma dividendes? 

Tieši tā. Tas ir plāns, pie kā strādājam, lai tādu līmeni sasniegtu. Bet, kā jau teicu, uzskatām šo plānu par pilnīgi reālu. Vienlaikus attiecībā uz ieguldījuma atdevi akcijās ir šī otra daļa – potenciālais akcijas tirgus vērtības pieaugums. Atklāšu: uz šo mēs paši tiešām ļoti optimistiski raugāmies, īpaši mūsu kompānijas izaugsmes potenciāla kontekstā – ja mēs 3–5 gadu laikā plānojam dubultot savu uzņēmumu, tad loģiski, ka akcijas tirgus vērtībai vajadzētu sekot tam līdzi. Turklāt mēs šobrīd neejam IPO ar maksimālo uzņēmuma valuāciju, kas nozīmē, ka faktiski šodien investors, iespējams, iegādājas vienu akciju zem tās ilgtermiņa vērtības.

Raugoties uz šābrīža Baltijas akciju indeksa rezultātiem – vai šis ir īstais laiks iet IPO? Kā kopumā vērtējat Baltijas akciju indeksa rezultātus un kādēļ mēs šodien neredzam tādu pašu izaugsmes dinamiku kā citos pasaules lielākajos indeksos? Varbūt bija vērts tomēr pagaidīt gadu, divus, kad varētu iet uz visu banku un saņemt daudz lielāku cenu par vienu akciju IPO?

Mēs nevēlamies iet uz visu banku, jo negribam meklēt un gaidīt to īsto brīdi, kad no investoriem paņemt maksimāli lielāko iespējamo cenu. Mums ir biznesa plāns, ko gribam realizēt tagad un tuvākajā nākotnē. Mēs zinām, kā mūsu ieplānoto piesaistāmo kapitālu – līdz 40 miljoniem eiro atkarībā no pieprasījuma – uzreiz likt lietā, uzņēmumu padarot vēl pelnošāku un ar lielāku izaugsmes potenciālu. Turklāt sniedzot adekvātu atdevi ieguldītājiem. 

Vienlaikus, protams, mēs redzam, ka kapitāla tirgus apstākļi Baltijā šobrīd nav salīdzināmi ar 2021. gadu, kad notika vairāki IPO. Daži no tiem pat toreiz bija balstīti tikai biznesa idejā, nevis reālā un laika gaitā pierādītā, pelnošā biznesa modelī. Tieši šobrīd mēs redzam, ka Baltijas akcijas ir drīzāk nenovērtētas nekā pārvērtētas un patiesībā tas nav pats sliktākais brīdis, kad iet biržā ar saprātīgu un reālistisku piedāvājumu. Turklāt, neraugoties uz indeksa stagnāciju, Baltijā kotētie uzņēmumi ir ļoti pelnoši un arī dāsni dividenžu maksātāji. Līdz ar to šābrīža indeksa svārstības ir drīzāk nevis ekonomiska rakstura, bet vairāk saistītas ar investoru asāku reakciju uz ārējiem faktoriem.

Tāpat negribam gaidīt vēl gadu vai divus, atliekot mūsu izaugsmes plānus, tikai tāpēc, lai izspiestu citronu līdz pēdējai pilītei un dabūtu maksimāli iespējamo lielāko cenu par mūsu akcijām. Tāds brīdis noteikti pienāks, bet tas, ko tajā brīdī darīsim – mēs ceram, ka tajā brīdī jau varēsim izbaudīt mūsu uzņēmuma akcijas cenas pieaugumu kopā ar mūsu investoriem, kuri būs ieguldījuši jau tagad. Manuprāt, šobrīd vispār piedzīvojam tādu sava veida investoru tirgu – investori ir diezgan piesardzīgi, indeksi un tirgi diezgan konservatīvi, kā rezultātā tieši investori var diktēt nosacījumus un cenas, nevis kā bija 2021. gadā, kad nāca daudz uzņēmumu, kuri caur IPO startēja kapitāla tirgos un kuriem bija vēlme iegūt kaut vai tikai 100 tūkstošus eiro. Tāpēc skaidrs, ka pašreizējos tirgus apstākļos investori skatīsies tikai uz tādiem uzņēmumiem, kuriem ir sevi apliecinājis biznesa modelis, vēsturiski pierādīta spēja strādāt ar peļņu un augt.

Protams, gana skaidrs, ka Eleving Group nav vienīgais uzņēmums, kurā potenciāli varētu investēt. Lai gan Baltijas kapitāla tirgus ļoti lielu izvēli nepiedāvā, tomēr ir izvēles iespēja un dažādi piedāvājumi.

Ja salīdzinām mūs ar citiem kapitāla tirgū esošajiem Latvijas uzņēmumiem, lielākā atšķirība ir tajā, ka teju visiem pārējiem uzņēmumiem pamata tirgus arī ir vietējais – Latvija. Jā, divi uzņēmumi patlaban sper pirmos soļus, lai darbotos Baltijas mērogā, taču joprojām tie ir un, visticamāk, arī tuvākajā nākotnē būs Baltijas izmēra uzņēmumi. Savukārt mūsu lielākā atšķirība ir tajā, ka 4/5 mūsu biznesa ir ārpus Baltijas un mēs piedāvājam ieguldīt globālā uzņēmumā. Mēs spējam izbalansēt biznesa riskus tieši ar savu diversificēto portfeli, līdz ar to investors iegulda globālā uzņēmumā ar augstu izaugsmes potenciālu.  

Iespējams, piemēram, Eiropas tirgi, no riska viedokļa, ir drošāki, taču vienlaikus tie ir daudz vairāk piesātināti, kā dēļ izaugsmes potenciāls ir daudz mērenāks, savukārt mēs esam pozicionējušies tajos tirgos, kas demogrāfiskajā ziņā ir ar visjaunākajām ekonomikām. Dažās valstīs Āfrikā iedzīvotāju vidējais vecums ir ap 20 gadiem, ko mums šeit, Baltijā, ir grūti tā uzreiz saprast. Taču tās ir ekonomikas, kur joprojām, piemēram, transportlīdzekļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir reizes desmit mazāks nekā Eiropā. Tas attiecīgi nozīmē, ka līdz ar ekonomikas attīstību un iedzīvotāju vajadzību un vēlmju pieaugumu šajās valstīs pieaugs arī mūsu biznesa apjoms. Tie ir tirgi, kuros esam sevi nopozicionējuši attīstības viļņa pašā augšā, un mēs iesim uz priekšu kopā ar šo vilni. Un, protams, vēlreiz varu akcentēt, ka mūsu kompānijas izmērs ir daudzkārt lielāks un arī finanšu rādītāji ir būtiski lielāki par vidējo Baltijas akciju tirgus uzņēmumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas