Prokuratūra iepriekš informēja, ka 10.jūlijā - vienu dienu pirms sava amata termiņa noslēguma - Kalnmeiers vairākus virsprokurorus informēja, ka pret Jelgavas prokuratūras prokurori Zinaīdu Egli sākts kriminālprocess. Starp virsprokuroriem, kas dzirdēja šo informāciju, bijusi arī Jurkjāne.
Kādu laiku pēc šīs sanāksmes Jurkjāne, izmantojot publiski pieejamo informāciju, centusies pārbaudīt, vai notikusi šāda prokurora aizturēšana, taču nekonstatēja, ka šāds fakts būtu publiski zināms. Vēl pēc neilga laika Jurkjāne par šo faktu informējusi savu laulāto, kurš šo informāciju nodeva tālāk savai kolēģei.
Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņēmis informāciju par iespējamo informācijas noplūdi, Jurkjāns tika uzaicināts uz biroju liecinieka statusā. Viņam izskaidrotas tiesības, tostarp neliecināt pret sevi vai savu laulāto, taču viņš no tām atteicies un sniedzis liecības. Pratināšanas laikā Jurkjāns esot sniedzis nepatiesu informāciju, proti, ka viņš neesot informēts par uzsākto kriminālprocesu pret prokurori un ka neesot šādu informāciju izpaudis tālāk, iepriekš skaidroja prokuratūrā.
Šodien prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka šodien prokurore Evita Masule ir pieņēmusi lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai pret divām personām - virsprokurori par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu divām personām, proti, par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma pantā par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Tāpat šajā lietā apsūdzēts ir advokāts - par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošajā kriminālprocesā.
Vienlaikus prokuratūra 21.septembrī pieņēmusi lēmumu par šī kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Kalnmeieru, jo viņa nodarījumā nav bijusi noziedzīga nodarījuma sastāva jeb objektīvās puses.
Prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka Kalnmeiera atklātā informācija par sākto kriminālprocesu pret konkrēto prokuroru četriem Ģenerālprokuratūras virsprokuroriem un Latvijas prokuratūras pārstāvim Eirojust kvalificējamas kā neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums Krimināllikuma izpratnē, taču to izpaušana nav vērtējama kā neatļauta.
Ņemot vērā, ka Kalnmeiera atklātā informācija ietvēra izmeklēšanas noslēpumu, izpaušanas pieļaujamības papildu kritērijs ir izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība.
Vērtējot šo kritēriju, prokuratūras lēmumā norādīts, ka izmeklēšanas noslēpumam ir trīs galvenie mērķi. Atklājot informāciju par sākto kriminālprocesu pret konkrēto prokuroru piecām Ģenerālprokuratūras amatpersonām dienesta vajadzībām, nevainīguma prezumpcijas aspekts un nepieciešamību aizsargāt neatkarīga viedokļa veidošanu un lēmuma pieņemšanu tiesvedības ietvaros netiek izjaukti.
Arī trešais mērķis novērst riskus slēpt, iznīcināt vai viltot potenciālus pierādījumus, vadoties no ģenerālprokuroram tobrīd zināmajiem apstākļiem nebija apdraudēts. Tas, ka vēlāk apdraudējums tomēr radās, ir nevis informācijas atklājēja jeb Kalnmeiera, bet gan tās personas iespējamā atbildība, kura to radījusi.
11.jūlijā noslēdzās Kalnmeiera ģenerālprokurora pilnvaru termiņš, savukārt viņa vietā stājās jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns.