Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Izglītības nozarē visvairāk naudas apēd neefektīvais skolu tīkls

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Malda to Valda
M
"Valda Izlasiet vēlreiz uzmanīgi - lielāko daļu tēriņu noēd infrasturktūra un energoresursi. Skolēnam seko nauda, kuru izmanto mācību procesam nevis ēkas uzturēšanas tēriņiem." Skolu uzturēšanu veic pašvaldības nevis IZM, kas sūdzās par nepareizu naudas sadali. Tukšās lauku skolās ēku noslodze ir 0%. Nu ļoti ekonomiski...
Juhans
J
Ir jāsamazina skolu skaits, bet jāpalielina Izglītības ministrijas darbienieku skaits un jātaisa vēl jaunas aģentūras, skolu ak-krediditācijas iestādes un Skolu valdes, kas viena otrai rīko papīŗu plūdus un vnk. besī viena otru ārā.
Viņi jutīsies
V
Pašistu uščemļāti. Un pats jocīgākais,ka puse no šiem Balvu bērniem NAV KRIEVI bet sovoku vecāku impēriskas nostaļģijas dēļ par tādiem tiek taisīti.
:)
:
Īstenībā tā situācija ir traģiska, īpaši pilsētās. Bailēs no Krievijas Latvija pārtērē līdzekļus skolām, uzturot bezjēdzīgi plašu valsts valodas sistēmai paralēlo pasauli. Cits piemērs - Līvāni. Skolēnu tur tik daudz, ka nodrošinātu vienu spēcīgu pilsētas vidusskolu. Bet nē - ir divas paralēlās skolas. 2. vidusskola mazāka, jo skolēnu ne tik daudz. Loģiski, ka jāuztur visa divu skolu infrastruktūra, paralēli divu skolu skolotāju kolektīvi, apkalpe utt. Būtu viss vienā skolā valsts valodā, mazāk vajadzētu skolotāju, algas viņiem lielākas, apkalpei izdevumi mazāk. Sūdzamies, ka daudz naudas tā izglītība prasa. Bet ja pārietu daudzviet pilsētās uz izglītību tikai valsts valodā, būtu tāds ekonomiskais efekts, ka skolotāju algas varētu strauji palielināt, lieki netērēties ar pustukšu krievu skolu uzturēšanu utt. Cits piemērs - Ventspils. Krievu plūsmā skolēnu skaits pēdējā desmitgadē samazinājies gandrīz uz pusi. 2002. gadā tur bija 2462 skolēni krievu plūsmā, pagājušā gadā bija vairs tikai 1214 skolēni. Bet kā bija 4 skolas, kurās programmas krievu valodā, tā joprojām Ventspilī ir 4 skolas, kur apmāca krievu valodā. Kaut skolēnu tik daudz, ka var piepildīt būtībā vienu lielo pilsētas skolu. Tik izšķērdīgi dzīvojot, vienmēr naudas trūks. Tā ir bagātajā Ventspilī, bet ko lai saka par citām Latvijas pilsētām, kur naudas daudz mazāk?
  • 1
  • 0
:)
:
Muļķības. Esam ļoti bagāti. Jo spējam finansēt divas paralēlās sistēmas izglītībā. Mums ir gan sistēma ar izglītību valsts valodā, gan sistēma ar izglītību krievu valodā. Daļā skolu šīs sistēmas ir pat paralēlas. Skolā mums ir skolotājs, kas māca fiziku valsts valodā un skolotājs, kas tajā pat skolā māca fiziku krievu valodā. Tātad esam ļoti ļoti bagāti. Nedz Vācija, nedz Francija u.c. to nevar atļauties, tur fiziku skolā pasniedz attiecīgi viens skolotājs tikai valsts valodā, jo naudas nav tik daudz. Vispār jau mēs arī varētu izglītību nodrošināt tikai valsts valodā, bet tā dara trūcīgākas valstis. Kamēr valsts nodrošina izglītību divās paralēlās sistēmās, ir skaidrs, ka varam to atļauties, jo naudas netrūkst. Tā, ka, piemēram, varam atļauties finansēt izglītību krievu valodā Balvu pilsētas skolā, kur krievu plūsmā 7. klasē ir 3 bērni, 8. klasē ir 4 bērni, 9. klasē ir 4 bērni. Tas nekas, ka katrā no šīm klasēm visu gadu stāv tukši soli vēl gandrīz 30 skolēniem. Un lai kāds pasaka, ka neesam bagāti. Ja jau varam nodrošināt finansējumu visā lielajā Balvu pilsētā ar tik niecīgu skolēnu skaitu attiecīgajās krievu plūsmas klasēs. :)
tas finansejumu nemaina ne par sant
t
jai kā tas tev nepatiktu, pāriešana tik uz valsts valodu gan maksātu milzu naudu, to tev nacist aimirsa pateikt
  • 0
  • 1
rekur
r
Izmirstošā valstī skolu tīklu optimizēt nav iespējams, tāpat , kā ceļu tīklu vai energosadali. Ko var optimizēt, ja mūs paliek mazāk un vēl mazāk? Tur jau jābūt burvjumāksliniekiem...
jurks
j
Skolēnu skaits sarūk,bet finanses pieaug.Kā tiek sadalīta nauda.Zinama vajadzība pēc labi izglītotiem ļaudim.Zinama arī izglītoto ļaužu %attiecība labklājības zemēs.Izglītībai tērējam vairāk kā tur.Problēma ir divkosigajā izglītības politikā,kuru glumi ļaudis,tāpat kā veselības un labklājības nozarē,izmanto savu un pietuvināto kontu uzpildīšanai.
vvvvvvv
v
Pirms likvidet skolas ir jadoma, tiesi kuras. Pirmkart ir jasak ar lielo pilsetu skolam. laukos skolam ir jabut, un tur nevar but divu domu. Tie rigas berneli var braukt uz lauku skolam un macities. ja nepatik, lai iet privatskolas.Es vel lidz sim nesaprotu, kadel viss tikai rigai, bet pareja latvija lai cinas ka mak. Un vel, jalikvide riga ta saucamas elitaras skolas. Visam jabut vienadam
Vēl novados ir pārvaldes
V
Tad vēl metodisti pat piī,sikalogi,dirvietnieki, un par direktoriem un virsuzŗaugiem vecenes 70+. Šausmas pārņem skatoties. Sporta skolotāji 65+ u.t.t.
!
!
Lai strādātu apkalpojošaja sfērā, skolu beigt nav nepieciešams. Tāda tā politika nu mūsdienās ir. Valsts izbeidzas pamazām ar katru šādu pilienu.
redz!
r
Tur tiešām nav vajadzīga augstākā izglītība! Diemžēl, ne viens vien pat ar visu augstskolas diplomu nekur citur nav derīgs!
  • 1
  • 2
Antra
A
Šāds skatupunkts - "apēd neefektīvs skolu tīkls" ir tuvredzīgs. Valstij ir vajadzīgi izglītoti cilvēki šodien un valstij būs vajadzīgi labi izglītoti cilvēki pēc 10-20 gadiem, un tik naudas, cik Latvijā ir jāatvēl skolēnu izglītošanai, tik arī ir jāatvēl. 21. gadsimtā domāt, kā taupīt uz bērnu izglītošanu - nu piedodiet!
Valda
V
No lauku skolām nenāk izglītoti cilvēki.
  • 1
  • 3
ilze
i
Nav normāli, ka skolā apkalpojošais personāls ir gandrīz lielāks par skolēnu skaitu! Par pirmajām četrām klasēm varētu padiskutēt, bet pustukšas vidusskolas uzturēt ir neprāts. Protams, skolotāji bļauj, jo jāmeklē citur darbs, bet skolotājam vajadzētu šo to vairāk saprast!
  • 4
  • 1
khe!
k
Vai tad ar naudas šķērdēšanu kļūsim izglītotāki?
  • 2
  • 2
mmm
m
Izglītībai atvēlētie Latvijas 15% no budžeta sastāda daudz mazāk nekā 10% Eiropas vidējā budžeta. Vajadzētu dot konkrētus skaitļus uz vienu skolēnu/skolotāju, tad būtu iespējams salīdzināt.
Silke
S
Visvairāk līdzekļu noēd samilzušā un neefektīvā ierēdņu armija, bet skolai pie nākotnē vērstas demogrāfiskās politikas jābūt katrā pagastā!
>imho
&
nu ministrija nosauks tur teikim savus tiešos darbiniekus un skaitlis būs niecigs. tas nekas ka dažādas aģentūras, filiāles un kas vel tur no ministrijas barojas ir vismaz tris lielās mājās rīgā ivietoti(es sievieti esmu vadājis uz tiem kantoriem, pieļauju ka ir vel kādi kas neskar manas sievietes darbibas jomas) tur ir darbs ar jauniešiem, pieaugušo izglitiba, datoristi..... un visur strādā milzigs lērums ļaužu+ vel projektus kas vada no " ārpuses" nāk klāt. tā armija ir milziga, bet kad tu sāc pārmest tad uzskaita jau tik ministrujā tieši strādājošos.
  • 1
  • 0
IMHO
I
"Izglītības nozarē visvairāk naudas apēd neefektīvais skolu tīkls..." . Vai cienījamā autore nevarētu pielikt divus mazus raksturlielumus - cik ierēdņu mums iruz 1 skolnieku un cik šis rādītājs ir citās valstīs? Un lūdzu bez kautrēšanās, ne tikai ministrijas, bet arī visādu līdzjūtēju - misiju, aģentūru utt., jo rādās, ka pēdējo ieguldījums valsts bdžeta zāģēšanā arī ir visnotaļ cienījams...
  • 9
  • 1
ministrija sūdzas ka skolotāju algā
m
ministrijai par maz paliek ko notriekt sev. vislētāk ir sadzīt visus skolenus stardionos un viens viņiem visiem " novada stundas" kas par ekonomiju algās:)
Malda
M
Nepūtiet pīlītes! Naudu skolām piešķir pēc skolēnu skaita skolā. Tam nav nekādas saistības ar skolotāju skaitu. Skolā var strādāt skolotājs, kurš pasniedz 1 stundu nedēļā!
valdai
v
valsts un ministrijas budzetu neskar infrastruktūras un energoresursu izmaksas tāpat kā tehniskā personāla algas, jo to maksā pašvaldiba, atiecigi ministrijai atsaukties uz šiem izdevumiem nav pamata. šo naudu viņi nemaz neredz un netērē. ministrija maksā par skolniekiem un stundām, viss un tā nauda minimāli atkariga no skolau tīkla izvietojuma (nu ir protams mazliet, jo tur koeficenti visādi, bet visumā minimāla ietekme)
  • 1
  • 0
Valda
V
Izlasiet vēlreiz uzmanīgi - lielāko daļu tēriņu noēd infrasturktūra un energoresursi. Skolēnam seko nauda, kuru izmanto mācību procesam nevis ēkas uzturēšanas tēriņiem.
  • 1
  • 1
ja to atklāti teiktu
j
tad jau neviens nešūmetos, bet tā pasaka ka 30 skolenus māca 50 pieaugušie un uizklausās pēc šausmu stāsta. atreferejot izrādās ka tur ieskaitits gan apkopejas, gan kurinātāji gan pavāri gan skolotāji kas atnāk vienu stundu nedeļā novadīt..... bet tad jau tauta nešumesies sašutumā ja pateiks visu patiesibu. bet pasaka " puspatiesibu" un gan melots nav gan tauta satracināta
  • 5
  • 3
VVZ
V
Pētījums parāda, ka Latvijā naudas taupīšanas nolūkos ir jālikvidē atlikušās skolas, jo tās dārgi izmaksā.
Vārds
V
Nu bišku jāprecīzē - vēmekļzaļie jenoti un viņu Vašingtonas saimnieki piedāvā tautai to pašu ko Hitlers - četru, mūsu lielā progresa apstākļos pat sešu gadu pamata izglītību. Dot latviešu bauriem vidusskolu ir no NATO impērijas par daudz prasīts.
  • 1
  • 1
Yes
Y
Sasodītie liberāļi jau sen to būtu izdarījuši, ja vien nebaidītos no Briseles dusmām par Eiropas savienības prestiža graušanu - Latvija būtu pirmā, kur skolas nokonsolidētas, un tas atturētu no jaunu dalībvalstu vēlēšanās iestāties EU. Tāpēc labi, ka Latvija to dara pakāpeniski un tā nemaz nemanot...
  • 3
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas