Izglītības sistēma nonākusi demogrāfiskā žņauga skavās

Demogrāfijas rādītāji arvien sarūk, pērnais gads izcēlies ar īpašu dzimstības kritumu. Turpinās arī depopulācija, it īpaši lauku reģionos, tikai atsevišķās Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits aug. Ja šādas tendences turpināsies, izglītības sistēmai jārēķinās ar vairākām problēmām, arī skolu tīkla ievērojamu samazināšanu.

Pesimistiskās prognozes

Demogrāfijas prognozes rāda, ka no 2025. līdz 2030. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt par 107 000, bet līdz 2050. gadam – par 397 000 jeb 25%. Pagājušā gada dzimstības bedre bija lielāka, nekā domāts: pasaulē nāca nevis 16 000 bērnu, bet tikai 13 000. Arī šā gada pirmie mēneši rāda līdzīgu tendenci. Jau drīzumā tas atsauksies uz pirmsskolas un pēc tam – uz skolas vecuma bērnu skaitu. 2030. gadā samazinājums pamatskolas posmā būs par 13 000, vidusskolas posmā – par 3000. Tikai jauniešu vecumā no 20 līdz 25 gadiem būs par 12 000 vairāk. Taču 2050. gadā kopaina būs vēl pesimistiskāka: pamatskolas posmā – mīnus 69 000 jeb 40%, vidējā izglītībā – mīnus 23 000, no 20 līdz 25 gadiem – mīnus 27 000.

2024. gadā bija 21 000 pirmklasnieku (par 1000 mazāk nekā iepriekšējā gadā), bet pēc pieciem gadiem mācības skolā sāks tikai 13 000. Skolēnu skaita kritums atsauksies uz skolu tīklu, un tā optimizācija tuvākajos gados nebeigsies. Šāds scenārijs nes līdzi dārgas un neefektīvas izglītības sistēmas risku, radot bažas, kā saglabāt tās kvalitāti un pieejamību – īpaši reģionos. Nāksies saskarties arī ar ievērojama skaita pedagogu novecošanu un pensionēšanos, līdz ar to aktualizējas jautājums par jaunu spēku piesaisti un noturēšanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē problēmpunktus akcentēja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore demogrāfe Zane Vārpiņa, piebilstot, ka attiecībā uz augstāko izglītību ietekme ir īstermiņā un tā ir drīzāk pozitīva, tikai vidējā termiņā iezīmējas kritums.