Ja ne akcijas, tad obligācijas

Bieži vien uzņēmumu obligāciju cena ir tik liela, ka tās nevar iegādāties mazumieguldītāji. Tomēr Baltijas uzņēmumi ir ieklausījušies mazumieguldītājos, un pagājušajā gadā trīs obligāciju emisijas (Storent, IuteCredit un Eleving Group) tika piedāvātas publiskā piedāvājuma veidā ar minimālo ieguldījumu slieksni 100 eiro par vienu obligāciju. "Šī tendence noteikti saglabāsies, un var sagaidīt šādus publiskus obligāciju piedāvājumus ar zemu minimālo investīciju apmēru jau šī gada pavasarī," norāda Signet Bank investīciju pārvaldes vadītājs Edmunds Antufjevs. To pierāda arī šī brīža Storent obligāciju publiskais piedāvājums, kurā pieteikšanās uz obligācijām notiek līdz 18. martam (obligācijas cena ir 100 eiro ar 10% likmi).

Daudz biežāk publiskajā telpā tiek runāts par uzņēmumu akcijām, tostarp valsts kapitāla uzņēmumu ceļu uz biržu. Lai arī objektīvi daļai valsts un pašvaldību uzņēmumu nav nepieciešamības kotēt akcijas, tomēr gandrīz visiem uzņēmumiem ir nepieciešams parāda finansējums, kas paralēli ierastajiem banku kredītiem varētu tikt piesaistīts obligāciju formā. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji iegādājās krājobligācijas aptuveni 250 miljonu eiro apmērā un to kontos atrodas vēl daudzi miljardi eiro, ļaujot sevi "ēst" inflācijai. "Šis pieprasījums ir laba indikācija potenciālam vietējo investoru pieprasījumam, ja valsts uzņēmumi piedāvātu obligācijas Latvijas iedzīvotājiem ar zemu ieguldījumu slieksni. Šobrīd vietējo privāto investoru potenciāls ieguldījumiem valsts uzņēmumu obligācijās netiek pilnvērtīgi izmantots. Tādēļ labi zināmi un populāri valsts uzņēmumi, piemēram, Airbaltic, publiski piedāvājot obligācijas, viennozīmīgi iegūtu lielu pieprasījumu no privātpersonām visā Baltijā, kas izmanto uzņēmuma pakalpojumus," uzskata E. Antufjevs.