Jāstrādā divās frontēs

Valdība, ceturtdien atbalstot jauno nodokļu politiku, kas ietver viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz pirmo (no nākamā gada līdz 2028. gada beigām), signalizē, ka šā brīža darba ņēmējiem ir nepieciešams pašiem vairāk rūpēties par savām pensijām, kā arī vienlaikus vairāk balstīt esošos pensionārus. Viens no nākotnes pensijas papildu avotiem jaunās nodokļu politikas rezultātā var būt potenciālais algas ieņēmumu pieaugums uz rokas, ja tas netiek iztērēts, bet gan ieguldīts finanšu tirgos. Nepieciešamība krāt un ieguldīt ir saprotama, bet būtisks aspekts, ko darba ņēmējiem savlaikus ir vajadzīgs apdomāt, ir, kā pensijas gados vai pirms tiem (ņemot vērā Latvijas demogrāfijas tendences, sabiedrības veselību un varbūtību, ka tiks celts pensionēšanās vecums) izņemt un tērēt pašu uzkrāto un ieguldīto naudu.

Atkarībā no katra cilvēka situācijas var pielietot vairākas stratēģijas. Bet, runājot par pensiju uzkrājumu izmantošanu un finanšu instrumentiem kopumā, CBL Asset Management investīciju produktu pārdošanas vadītājs Baltijā Jevgenijs Bebņevs teic, ka nav pareizi izmantot tādus vārdus kā "labāks" vai "sliktāks", jo vairāk jāskatās instrumentu piemērotība. Finanšu instrumentiem ir divi galvenie aspekti, kas ir cieši saistīti, – ienesīgums jeb, vienkārši sakot, cik instruments ir spējīgs nopelnīt un ar to saistītais risks, cik lielu cenas kritumu gada laikā tas var piedzīvot. Jo lielāks ienesīgums, jo augstāks risks. Veidojot stratēģiju, piemērotākie finanšu instrumenti jāizvēlas pēc tā, kā cilvēks plāno savas vecumdienas.

Jāpiemeklē labākais

Sākot veikt pensijas ieguldījumus 20–30 gadu vecumā, jebkurš akciju tirgus kritums (ja tiek veikti regulāri ieguldījumi plašā akciju indeksu fondā, piemēram, vispasaules) ir iespēja nopelnīt vairāk, ņemot vērā, ka krituma brīdī cena ir zemāka un ar laiku indeksu fonds turpina augšupvērstu tendenci. Arī šajā laikā tirgus kritums var radīt stresu, redzot savu ieguldījumu summas samazinājumu. Vienlaikus šo situāciju var normalizēt ikmēneša algas ieņēmumi. Savukārt pensijas vecumā alga var vairs nebūt pieejama un vienīgie ienākumi var būt valsts pensija un savi uzkrājumi. Pensionējoties uzkrāšana un ieguldīšana nav jānogriež kā ar nazi, ņemot vērā, ka vidējais dzīves ilgums Latvijā palielinās un pensijā var būt jāpavada apmēram 20 gadi, situācijas, protams, var būt atšķirīgas. Pa šo laiku finanšu tirgi var turpināt strādāt uzkrātā kapitāla labā.