Saņemto finansējumu budžeta studiju vietu nodrošināšanai augstskolas pēc nepieciešamības varēs pārdalīt studiju finansēšanai nepilna laika studiju programmās.
Lai varētu studēt par valsts budžeta līdzekļiem, jaunietim vajadzēs atbilst augstskolas uzņemšanas nosacījumiem.
IZM rosinātie grozījumi sekojuši pēc tam, kad šovasar konstatēti sarežģījumi, uzņemot augstskolās un koledžās VAD beigušos jauniešus.
Kā vēstīts, plašu rezonansi sociālajos medijos raisīja kādas mātes ieraksts, kuras dēlam iecerētās studijas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atteiktas, lai gan pirms tam augstskola esot telefoniski apstiprinājusi, ka dēls kritērijiem atbildis.
Māte TV3 apgalvoja, ka kādam no reflektantiem it kā ir bijušas augstākas atzīmes par viņas dēla atzīmēm, tādēļ viņas dēls nav uzņemts budžeta studiju programmā, tomēr viņa nesaprot, kāpēc puisis vispār tika iekļauts atzīmju konkursā, ja tas pēc likuma nebija paredzēts.
RSU skaidroja, ka visiem studētgribētājiem ir jāizpilda attiecīgās studiju programmas uzņemšanas prasības, tostarp jābūt sekmīgiem un centralizēto eksāmenu līmenim jāatbilst universitātes noteiktajam. Pamatā gan jaunietis neesot uzņemts, jo vēlējies studēt neklātienē, bet šajās studijās neesot budžeta vietu, uzņemšana kurās paredzēta VAD beigušajiem jauniešiem.
Pēc tam universitāte tomēr piedāvājusi studiju vietu VAD beigušajam jaunietim. Kā pauda RSU, akadēmiskā taisnīguma princips nepieļauj uzņemšanu studijās, ja reflektants neatbilst uzņemšanas noteikumu prasībām. Vienlaikus "netipiskās situācijās" ir pieļaujama noteiktu prasību "saprātīga aizstāšana" ar līdzvērtīgas nozīmes noteikumiem.
Augstskolas vai koledžas patstāvīgi var noteikt pa valsts budžeta līdzekļiem finansētu studiju vietu sadalījumu studiju programmās, ievērojot līgumu, kas noslēgts starp IZM un augstskolām un koledžām.
No valsts budžeta līdzekļiem šobrīd tiek finansētas pilna laika studijas, kā arī nepilna laika studijas tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmās un Iekšējās drošības akadēmijā, ko īsteno RSU un Latvijas Universitāte.