JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica, JV joprojām uzskata, ka vispareizākais būtu koalīcijā vienoties par vienu kandidātu. Vienlaikus, apspriežoties ar partneriem, nolemts pievienoties "Progresīvajiem" un līdzparakstīt Kazāka virzīšanu otrajam termiņam.
Kopumā sagaidāms, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būs pieteikti trīs kandidāti - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru atbalsta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un opozīcijas partija "Stabilitātei" virzītais Pāvels Kuzmins.
"Progresīvo" frakcijā ir deviņi deputāti. Izvirzīt kādu kandidatūru var pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.
Vienlaikus Jurēvics joprojām pauda cerību, ka koalīcijā varētu tikt panākta vienota izpratne par vienu pretendentu, kurš varētu būt nākamais Latvijas Bankas prezidents.
Jurēvics norādīja, ka nākamajam Latvijas Bankas prezidentam ir jābūt ar labu reputāciju. "Lai arī gribētu vienotu kandidatūru, tagad vismaz parlamentam būs iespējas izvēlēties no vairākiem kandidātiem," klāstīja JV politiķis.
JV Saeimas frakcijas vadītājs apgalvoja, ka nākamā Latvijas Bankas prezidenta kandidāta jautājums nekādā veidā neapdraudot koalīcijas stabilitāti.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem izteicās, ka labā ziņa esot tāda, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būs sīva konkurence. Otrā ziņa, kas nav tik laba, ir tā, ka pašlaik koalīcijā nav panākta vienošanās par vienotu kandidātu, atzina politiķis.
Rokpelnis gan uzsvēra - lai arī ir lietas, kurās partiju viedokļi atšķiras, neesot pamata domāt, ka bankas vadītāja izraudzīšanās varētu būt šķērslis koalīcijai turpināt darbu.
Saeimas "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pauda, ka ir gandarīts, ka JV lēma pievienoties Kazāka izvirzīšanai. Patlaban ir grūti prognozēt, kāds būs vēlēšanu iznākums, atzina deputāts. Partija jau iepriekš pieļāva, ka no koalīcijas frakcijām varētu būt vairāki kandidāti. "Progresīvo" ieskatā, tā neesot problēma.
Šuvajevs solīja strādāt pie tā, lai Kazāks gūtu parlamenta vairākumu atbalstu.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas izsūtītajā paziņojumā medijiem teikts, ka Kazāks pēdējo piecu gadu laikā ir paveicis ievērojamu darbu, atjaunojot Latvijas Bankas reputāciju un stiprinot tās neatkarību kā institūcijai, kas kalpo sabiedrībai, nevis komercbankām.
""Progresīvie" uzskata, ka Latvijas Banka ir būtisks valsts attīstības balsts un tai jāturpina darboties kā neatkarīgai institūcijai, kas piedāvā augstākās kvalitātes pētījumus un padomus politikas veidotājiem," norāda Šuvajevs.
Frakcija akcentē Kazāka sasniegumus tieši Latvijas Bankas reputācijas uzlabošanā un noturēšanā, nesot Latvijas vārdu gan dažādos starptautiskos formātos, gan veidojot komunikāciju ar iedzīvotājiem visā Latvijā.
"Progresīvie" aicina Saeimas deputātus izvērtēt Kazāka kandidatūru un atbalstīt viņa apstiprināšanu nākamajam Latvijas Bankas prezidentūras termiņam.
Saeimā "Jaunās vienotības" frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku. Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.
Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu nobalsoja 76 deputāti.
Aģentūrai LETA zināms, ka Kazāku neatbalstīs "Latvija pirmajā vietā". Frakcijas "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība savu atbalstu vēl nav solījušas nevienam kandidātam.
Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, bet politiķi līdz šim ieturēja pozīciju par bankas vadītāja izraudzīšanās jautājumu pēc būtības plaši nerunāt, aizbildinoties, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. No politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.
Jau ziņots, ka ZZS Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi "Altum" valdes priekšsēdētāju Bērziņu.
ZZS uzskata, ka Bērziņa vadībā Latvijas Banka spēs ievirzīt banku sektora potenciālu valsts ekonomiskās izaugsmes labā, kā arī aizstāvēt nacionālās intereses Latvijā un starptautiski.
Izņemot ZZS, pārējās koalīcijas partijas pagaidām nebija izvirzījušas savus kandidātus bankas vadītāja amatam vai paudušas skaidru atbalstu kāda cita spēka izvirzītam pretendentam. Opozīcijas partija "Stabilitātei" Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.
Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.