Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) atzina, ka šī Krievijas rīcība ir satraucoša, bet drīzāk saistīta ar šīs valsts jau ilgstoši veiktajām darbībām, nevis uztverama kā atbilde uz mūsu veikto drošības stiprināšanā. "Mūsu soļi ir reakcija uz viņu darbībām, nevis otrādi," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā _Rīta panorāma_ sacīja ministrs.
Bergmanis arī uzsvēra, ka visas Krievijas darbības tiek ņemtas vērā. Daudzi līgumi, ko paraksta mūsu sabiedrotie, palīdzēs šo situāciju risināt, viņš norādīja.
Runājot par Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām, ministrs apliecināja, ka tuvākajā laikā tiks saņemtas pretgaisa aizsardzības iekārtas Stinger. Tāpat šogad plānots saņemt papildus radarus. "Pretgaisa aizsardzības procesā notiek arī daudz kas cits," viņš uzsvēra.
Kā ziņots, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis februāra sākumā paziņoja, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes Iskander, kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu.
Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka Iskander dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.
Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka Krievija plāni par raķešu Iskander izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā apliecina, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem jāturpina nopietni investēt modernā pretgaisa aizsardzībā.
Ballistisko raķešu sistēma Iskander, kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006. gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem - līdz 700 kilometriem.
Nu ja
Kārklu vācietis