Latvijai pašlaik ir jāanalizē iespējamie scenāriji, kas pašlaik pasaulē notiek, piemēram, akciju tirgus turbulence, kura rada dažādas problēmas atsevišķās valstīs. Liela problēma saskatāma atsevišķu eirozonas valstu maksātnespējas draudos, kas var atstāt iespaidu uz Latvijas eksporta tirgiem. Runa ir arī par atsevišķu valūtu iespējamām svārstībām.
Viņš norādīja, ka ar scenāriju analīzi pārsvarā nodarbojas Finanšu ministrija.
Valdībā ir bijušas diskusijas par to, kā reaģēt situācijā, ja piepildītos pesimistiskās prognozes par otrās recesijas sākšanos pasaules ekonomikā, taču diezin vai ir iespējams izveidot rakstisku un Ministru kabinetā apstiprinātu plānu, kā šādā situācijā reaģēt, jo nav zināms, no kurienes teorētiski iespējamā "bēda piezagsies", skaidroja Kampars. Viņš atgādināja, ka neviens nevarēja prognozēt, ka 2008.gadā bankrotēs viena no lielākajām pasaules investīciju bankām, kas vispār apturēs finanšu plūsmas.
Kā ziņots, 2008.gada rudenī bankrotēja ASV banka "Lehman Brothers".
Jautāts, vai valsts ir gatava nepieciešamības gadījumā palīdzēt uzņēmējiem pārorientēt eksportu no tradicionālajiem tirgiem uz citām valstīm, ekonomikas ministrs norādīja, ka valsts nav tā, kas dod uzņēmējiem eksporta tirgu, jo paši uzņēmēji atrod valstis, kurās pārdot savas preces un pakalpojumus. Viņš skaidroja, ka valsts palīdz sagatavoties sākt darbu tajos tirgos, kuros ir grūtāk ieiet, piemēram, Ķīnā un Japānā.
Ministra jūlija vidū notikusī vizīte Japānā esot ļāvusi Latvijas koksnes eksportētājiem "ieiet tādās telpās, kur viņi paši nespētu bez valdības palīdzības ieiet. Bet tālāk, šīm durvīm aizveroties, viņi paši strādā tālāk ar konkrētajiem uzņēmumiem". Šobrīd notiek darbs pie eksporta tirgus pieeju paplašināšanas. Ja agrāk kokrūpniecības firmas strādāja tikai ar Skandināvijas valstīm, tad "šobrīd ir ļoti plaša ģeogrāfija" - sākot ar Ziemeļāfriku, beidzot ar arābu un Āzijas valstīm.
Nedaudz sliktāka situācija ir ar metāla apstrādes uzņēmumiem, kuri pagaidām ir saistīti ar Eiropas metālapstrādes un autobūves uzņēmumu piegāžu ķēdēm, bet arī šajā sfērā uzņēmumi, visticamāk, ir elastīgi un domā, kas notiek, ja apstājas ražošana.
Jau ziņots, ka makroekonomikas attīstības scenārijus saskaņā ar jau iepriekš noteikto kārtību valdība provizoriski plāno aktualizēt šā gada oktobrī un tas tiks darīts paralēli 2012.gada budžeta veidošanas procesam.
Tā premjers Valdis Dombrovskis (V) trešdien atbildēja žurnālistiem uz jautājumu par to, vai valdība ir izstrādājusi plānu, ko darīt situācijā, ja piepildās pesimistiskās prognozes par otro recesiju un sākas jauna pasaules ekonomiskā krīze.