Katru gadu a/s Gaso Avārijas dienests kopumā Latvijā saņem aptuveni 6000 dažādu izsaukumu, bet Rīgas iecirknī – ap 3000. Lielākā daļa no tiem ir situācijas mājokļos, kas saistītas ar skaitītāju, gāzes noplūdes pie krāna, bojātas gāzes plīts aparatūras u. tml. problēmām. Ja cilvēki ziņo par sajustu gāzes smaku vai gāzes noplūdi, dienests uz notikuma vietu traucas zibenīgi, ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu, jo situācijas bīstamību nedrīkst novērtēt par zemu. Laimīgā kārtā, kā stāsta Gaso Rīgas iecirkņa Avārijas dienesta vadītājs Maksims Rubulis, īstas avārijas, kad dabasgāzes noplūdes dēļ ēkā ir notikusi eksplozija vai ugunsgrēks ar cietušajiem, uz ielas atstājot arī citus nama iedzīvotājus, pēdējā laikā nav notikušas. "2015. gadā bija trīs šādas avārijas, 2016., 2017. un 2018. gadā – katru gadu pa vienai, bet 2019. un 2020. gadā tādu nav bijis," pozitīvo tendenci iezīmē Rubulis.
Tajā pašā laikā īpaši nemazinās statistika par citām potenciālām avāriju izcelsmes vietām, proti – dabasgāzes piegādes infrastruktūras bojājumiem, ko iedzīvotāji nodara, veicot nesaskaņotus būvniecības un rakšanas darbus. Pēdējo piecu gadu laikā šādu pārkāpumu skaits gadā saglabājies praktiski nemainīgs, un lielākā daļa no tiem notiek vasaras sezonā.
Arī neuzmanības dēļ
Rubulis stāsta, ka ik gadu Latvijā tiek fiksēti apmēram 25 gāzesvada bojājumi, kas pārsvarā atgadās, to aizķerot ar ekskavatora kausu vai citu smago tehniku. Tiek bojāti gāzesvadi, kas šķērso gan vēsturiskus privātīpašumus, gan arī teritorijas, kurās tiek attīstīti jauni projekti, norit vērienīga būvniecība vai arī šķietami vienkārši labiekārtošanas darbi.
Biežākie iemesli ir rakšanas darbu nesaskaņošana pirms to sākšanas, kā arī cilvēciskais faktors jeb neuzmanība – pat tad, ja darbi ir saskaņoti, rakšanas atļauja saņemta, racējs par gāzesvada tuvumu ir informēts un gāzesvadi ir uzrādīti arī dabā, atklāj Rubulis. Tikmēr Vinets Veldre, Gaso Gāzapgādes drošības departamenta Analītikas un risku novēršanas daļas vadītājs, vērtē, ka kopumā izpratnes un atbildības līmenis uzlabojas ne vien starp iedzīvotājiem kopumā, bet arī starp saimniecisku darbu veicējiem, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.
Atkārtošana – zināšanu māte, tāpēc, vasarai sākoties, Gaso atgādina galveno: pirms darbu sākšanas īpašniekam vai viņa pilnvarotajai personai jāvēršas Gaso un jānoslēdz vienošanās par zemes darbu izpildes noteikumiem gāzesvadu aizsargjoslā. To var izdarīt elektroniski, Rīgas iedzīvotājiem sūtot e-pastu uz adresi [email protected], bet citviet Latvijā – uz [email protected]. Tas neko nemaksā un tiks izdarīts pāris dienu laikā. Detalizētāk par šo saskaņošanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem var uzzināt Gaso kontaktu centrā pa tālruni 155.
Aizsargjoslā – bez kokiem, bruģa, terasēm
Arī privātmāju saimniekiem, plānojot jebkādus pamatīgākus rakšanas darbus, pirms tiem vēlams sazināties ar Gaso, lai noteiktu, kur tieši dabā atrodas gāzesvads viņu īpašumā, lai to nejauši nesabojātu, piemēram, velkot kanalizāciju vai tml. Tāpat, pirms ar Gaso nav noslēgta vienošanās par zemes darbu izpildes noteikumiem gāzesvadu aizsargjoslā, tajā nedrīkst būvēt terases, žogus ar iebetonētiem stabu pamatiem, celt ēku piebūves, ierīkot vieglas, slēgtas konstrukcijas vai paviljonus, kā arī aizkraut vai citādi norobežot attiecīgo teritoriju. Gāzesvada aizsargjoslā nedrīkst arī stādīt lielus kokus un košumkrūmus, jo to saknes var aizsniegties līdz aptuveni 1 m dziļumā ieraktajai gāzes līnijai, ar laiku bojājot gāzesvadu vai tā izolāciju. Ja šādi stādījumi Gaso gāzesvadu apsekošanas rezultātā tiks konstatēti, no tiem nāksies atbrīvoties, jo tie arī traucēs gadījumā, ja būs nepieciešams gāzesvada remonts.
Vēl Gaso aicina saskaņot arī pagalmu un piebraucamo ceļu bruģēšanu un asfaltēšanu. Arī tad īpašniekam ieteicams vispirms pārliecināties, ka zem pagalma seguma esošais gāzesvads ir tehniskā kārtībā un gāzesvada tīkla ierīces – izvietotas aizsniedzami, citādi var nākties skaisti ieklāto bruģi jau drīz atkal ņemt nost, lai veiktu gāzes apgādes infrastruktūras labošanas darbus.
Ignorēt šīs prasības nebūtu prāta darbs, jo, ja īpašnieks uz Gaso izteiktajiem aizrādījumiem nereaģē, tiek ziņots attiecīgās pašvaldības vai pilsētas būvvaldei. Tā liks pārvietot vai nu nevietā uzcelto objektu, vai zem zemes esošo gāzesvadu, taču izmaksas būs jāsedz zemes īpašniekam pašam. Tāpat, ja gāzesvads bojāts nesaskaņotu būvniecības vai rakšanas darbu laikā, Gaso soda naudu par to neuzliek un neiekasē, taču rēķins par bojājuma novēršanu būs jāapmaksā bojājuma izraisītājam. Un tas var pārsniegt arī vairākus tūkstošus eiro.
Divas gāzes vieniem mērķiem
Gan apkurei, gan ēdiena gatavošanai, gan auto uzpildei Latvijā tiek izmantotas divas dažādas gāzes – dabasgāze un sašķidrinātā naftas gāze. Katrai ir atšķirīgas īpašības, savi piegādātāji un uzņēmumi, kas atbild par to drošību. Kā atšķirt un nesajaukt?
Dabasgāze
• Lietotājiem tiek piegādāta pa cauruļvadiem, un to nekad nepilda balonos vai cisternās.
• Dabasgāzi iegūst no zemes dzīlēm, un tās galvenā sastāvdaļa ir metāns (98%).
• Vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā ir a/s Gaso, un uzņēmuma pārziņā ir tikai tā Latvijas teritorijas daļa, kas ir gazificēta jeb kur izbūvēti dabasgāzes vadi.
• Dabasgāze ir divas reizes vieglāka par gaisu, tāpēc tā ceļas augšup un ir viegli izvēdināma.
• Ugunsbīstama, sprādzienbīstama, nav toksiska, bet ir smacējoša, jo izspiež no telpas gaisu.
• Dabasgāze kļūst sprādzienbīstama noteiktā koncentrācijā ar gaisu (5–15% no telpas tilpuma). Tāpēc nekad nedrīkst veikt dabasgāzes noplūdes pārbaudi ar atklātas uguns (sērkociņi, šķiltavas, svece utt.) pielietošanu!
• Tai tiek pievienota īpaša smaržviela, kas gāzes noplūdes gadījumā signalizē par briesmām.
• Ja ir aizdomas par dabasgāzes noplūdi, vienmēr un jebkurā diennakts laikā jāzvana Gaso Avārijas dienestam pa tālruni 114.
Sašķidrinātā naftas gāze jeb "balonu gāze"
• Tiek pildīta spiedtraukos – 5–50 litru gāzes balonos vai tvertnēs.
• Tā ir propāna un butāna maisījums, ko iegūst naftas pārstrādes procesā.
• Šo gāzi un ar to saistītos pakalpojumus piedāvā vairāki uzņēmumi savas licences darbības zonā, pazīstamākie ir Latvijas propāna gāze un Intergaz.
• Sašķidrinātā naftas gāze ir divas reizes smagāka par gaisu, tādēļ tā uzkrājas pie zemes un to ir grūti izvēdināt.
• Nav toksiska, bet ir smacējoša, kā arī ugunsbīstama un sprādzienbīstama.
• Arī šai gāzei pievieno smaržvielu, kas rada specifisko gāzes smaku.
• Noplūdes gadījumā telpas ir ilgi jāvēdina! Arī šīs gāzes noplūdi nedrīkst pārbaudīt ar atklātu uguni!
• Sašķidrinātās naftas gāzes noplūdes gadījumā jāzvana uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruni 112. Ja ir zināms gāzes piegādātāja telefona numurs, var uzreiz zvanīt arī tam. Uz 112 jāzvana arī tad, ja nezināt, vai jūsu māja ir pieslēgta dabasgāzes padevei vai tajā lieto sašķidrināto naftas gāzi.
Kādu gāzi lietojat, rakstīts līgumā, kas ir noslēgts ar gāzes piegādātāju, vai gāzes pakalpojumu rēķinā. To zina arī mājas apsaimniekotājs. Gāzesvadi nav izbūvēti visā Latvijā, tāpēc ir vietas un pilsētas, kur dabasgāze nav pieejama (skat. www.gaso.lv/karte). Gazificētā pašvaldībā var būt gan dabasgāzes, gan sašķidrinātās naftas gāzes lietotāji, un dažreiz abas gāzes var tikt izmantotas vienlaikus pat vienā daudzdzīvokļu mājā. Savukārt negazificētajā Latvijas teritorijā klienti saņem sašķidrināto naftas gāzi – tā var tikt piegādāta gan balonos katram klientam atsevišķi, gan vairākiem klientiem vienlaikus no lielas ārējās gāzes cisternas. Izmantojot "balonu gāzi", jāzina – to pērkot, baloniem jābūt pievienotai lietošanas instrukcijai ar pārvadāšanas noteikumiem, uzstādīšanas kārtību, lietošanas un uzglabāšanas nosacījumiem, kā arī rīcību gāzes noplūdes, gāzes balona bojājuma un avārijas gadījumos. Gāzes balonu tirgotājiem speciāla licence nav vajadzīga, taču licencētiem jābūt uzņēmumiem, kas tos uzpilda. Nomainot gāzes balonus savā mājoklī, jāuzmanās – ja rodas aizdomas par balona bojājumu, tas nekavējoties jāatslēdz no plīts vai apkures sistēmas un jāsazinās ar apkalpojošo uzņēmumu!