"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.
Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.
"Ja centrālās bankas pazaudē ietekmi pār naudas apriti, nododot to Facebook vai kādam citam kritptoaktīvu emitētājam, tad jārēķinās, ka centrālā banka ekonomikai nekā nevarēs palīdzēt arī krīzes brīžos. Tas ir labi? Manuprāt, nē, jo tas līdzi nesīs arī sociālas problēmas. Ja šī funkciju veikšana tiek deleģēta kādam citam, tad mēs nezinām, kādas ir viņa intereses. Vai viņi nāks palīgā ekonomikai vai nē? Vai viņi ekonomiku balstīs vai nebalstīs?," jautāja jaunais centrālās bankas vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka, nododot maksājumu sistēmas kādai trešajai pusei, nodrošināt cīņu ar naudas atmazgāšanu, citiem pārkāpumiem nav iespējams.
"Tas nozīmē kādam citam atdod kontroli pār svarīgu, stratēģisku jomu. Tas ir ekonomisks, politisks un ģeopolitisks jautājums. Tādēļ, manuprāt, centrālās bankas nevar vienkārši stāvēt malā. Centrālās bankas pie šiem risinājumiem strādā, un agrāk vai vēlāk mēs redzēsim risinājumus. Pašlaik tās vairāk vēl ir diskusijas un konkrēti risinājumi vēl nav tapuši," sacīja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka Eiropas Centrālā banka par to nav lēmusi, bet viņa personīgais viedoklis ir, ka digitālais eiro ir tikai un vienīgi laika jautājums.
"Tas būs. Arī Eiropas Komisijā notiek ļoti aktīvs darbs jautājumā par digitālajiem aktīviem, par to regulējumu, un tas ir ļoti svarīgi. Šī ir lieta, kura neapstāsies, jo tehnoloģijas iet uz priekšu. Tehnoloģijas ļaus daudz ko darīt ērtāk un lētāk, un tas vilks līdzi daudzus procesus. Lielais jautājums gan joprojām būs - vai un cik tas būs droši? Kiberdrošība ir ļoti svarīga. Tādēļ centrālajām bankām ir jāpiedalās dažādu iemeslu dēļ. Gan tādēļ, lai tas būtu droši, gan tādēļ, lai būtu pienesums ekonomikai un svarīgas funkcijas netiktu atdotas kādam nezināmam spēlētājam, kura rīcība krīzes brīžos nav paredzama," uzsvēra Kazāks.
Kazāks norādīja, ka, lai arī bezskaidras naudas norēķini pieaug, skaidrā nauda nekur nepazudīs.
"Visticamāk, tā tas arī turpināsies. Tajā pašā laikā nevajag domāt, ka pārskatāmā nākotnē skaidrā nauda pazudīs, un, manuprāt, tas arī nebūtu labi. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, skaidrā nauda ļauj nodrošināt anonimitāti un cilvēkiem pēc tās var būt vēlme. Otrkārt, skaidrā nauda ir nauda arī tad, kad nav elektrības, līdz ar to tas ir arī drošības jautājums. Ir tomēr jāatceras, ka dabas kataklizmu, citu krīžu laikā elektrība var nebūt pieejama, līdz ar to nav pieejami elektroniskie norēķini," skaidroja Kazāks.
Viņš arī piebilda, ka Eiropā ir redzama diezgan atšķirīgi iedzīvotāju paradumi naudas izmantošanā. Skandināvijā ir ļoti zems skaidrās naudas darījumu īpatsvars. Savukārt Dienvideiropas valstīs skaidrās naudas apgrozībā ir salīdzinoši daudz.
"Arī tādās valstīs kā Vācija, Austrija skaidrās naudas īpatsvars apgrozībā ir liels. Mēs atrodamies kaut kur pa vidu starp Skandināvijas un Dienvidu un Viduseiropas paradumiem, Latvijas sabiedrības naudas lietošanas paradumi ir sabalansēti," uzsvēra Kazāks.
Priecōgais NEBALSOTĀJS
prokurors Vioriks
r