Viņš norādīja, ka abām pusēm bija iespēja panākt vienošanos, taču tā tika palaista garām. "Viņi [ģimenes ārsti] pieņēmuši tādu lēmumu, kādu pieņēmuši, un viņiem ir tādas tiesības," piebilda Keris.
Viņš pauda, ka patlaban ģimenes ārstu streiks nonācis līdz situācijai, kad turpinās ikdienas darbs ar "nelielām atrunām" par kurām nav īsti skaidrs, cik leģitīmi tas ir un cik nav.
Keris uzskata, ka, tā kā ģimenes ārsti nav darba ņēmēji Darba likuma klasiskajā izpratnē, būtu nepieciešams, ka iesaistās kāda kompetenta iestāde, piemēram, Valsts darba inspekcija (VDI), kurai būtu jāpārrauga jebkura streika norisi.
Pēc LVSADA vadītāja paustā, patlaban izskatoties, ka protesta forma kļūst arvien izplūdušāka un neskaidrāka, līdz ar to tas vedinot paraudzīties, cik lielā mērā šis streiks ir sasniedzis iecerētos mērķus. Patlaban neskaidrība par ģimenes ārstu streiku tikai vairojas, piebilda Keris.
Kā ziņots, ģimenes ārsti, kuri šomēnes sāka protesta akciju, pirms nedēļas pārgāja uz citu protesta formu, ko paši dēvē par "modificētu" streiku - tagad tiek pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā, turklāt netiek veikta pieaugušo profilakse, aģentūru LETA informēja LĢĀA.
Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), lai rastu situācijas atrisinājumu.