Patlaban bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušās personas pabalsts ir 256 eiro.
Ja ar šādiem ienākumiem bēglim pienāktos maznodrošinātā vai trūcīgā statuss, viņš saņemtu atbalstu no pašvaldības. Tomēr politiķi apsver noteikt maksimālo kopējo pabalsta apmēru, piebilda Straujuma. Pašvaldībām šīs izmaksas tiktu kompensētas no valsts budžeta.
"Svarīgi, lai bēglis pirmajā dienā pēc trīs mēnešiem sāktu strādāt, un tad runa par pabalstiem izpaliktu," teica valdības vadītāja.
Jautājumi, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu Latvijā, tiks pārrunāti ar pašvaldībām 4.novembrī.
Koalīcijas partijām katrai ir savs viedoklis, kā veikt bēgļu pabalsta samazināšanu, taču šajā jautājumā tiks pieņemts politisks lēmums.
Straujuma iepriekš norādīja, ka Vienotība varētu piedāvāt noteikt pabalstu minimālā ienākuma līmenī, kas būtu 138 eiro, kam klāt vēl tiktu izmaksāti izdevumi dzīvokļa īrei, lai pašvaldībai noņemtu šo slogu. Minētie papildu izdevumi dzīvokļa īrei varētu veidot apmēram 50 eiro, norādīja premjerministre.
Nacionālā apvienība (NA) pauda, ka viens samazināšanas variants paredzētu pabalstu noteikt trūcīgās personas vai ģimenes apmērā, kas būtu 128 eiro, cits variants noteiktu to minimālā ienākuma līmenī, kas būtu 138 eiro. Mājsaimniecības otrajam loceklim pabalsts varētu pienākties 70% apjomā.
Tiesa, pirmdien notikušajā koalīcijas padomes sēdē nolemts vēl par nedēļu atlikt bēgļu uzņemšanas plāna izskatīšanu valdībā.
NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc dalības koalīcijas sanāksmē žurnālistiem sacīja, ka plāna izskatīšana atlikta uz nedēļu, ņemot vērā NA un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumus.
Otrdien, 27.oktobrī, sanāks koalīcijas darba grupa, kas spriedīs par šo jautājumu, piebilda Dzintars.
NA jau iepriekš paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātais dokumenta projekts Rīcības plānspersonu, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā ir jāpārveido, jo tas ir "diskriminējošs Latvijas pamatiedzīvotājiem" un vairākos plāna punktos aprakstītais esot pretrunā ar valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (Vienotība) un IeM amatpersonu agrāk paustajām atziņām.
Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš pauda, ka ZZS aicinās Ministru prezidenti piedāvāt mehānismu, kā pēc bēgļu pabalstu samazināšanas tiks kompensēti pašvaldību gaidāmie papildu izdevumi.
Kā ziņots, IeM precizētā patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna īstenošanai divos gados kopumā nāktos tērēt 15,45 miljonus eiro un 8,93 miljoni eiro no šīs summas būtu jārod nacionālajā budžetā, liecina plāna projekts, kas iesniegts izskatīšanai 27.oktobra valdības sēdē.
Kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā veido 15 453 442 eiro. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 927 936 eiro apmērā.
Apjomīgākās izmaksas būs vajadzīgas IeM patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki ēku un katlumājas pārbūvei, papildu resursu piesaistīšanai aizturēto patvēruma meklētāju un nelegālo imigrantu izmitināšanai, kā arī papildu pagaidu uzņemšanas telpu piesaistīšanai. Tāpat apjomīgas izmaksas paredzētas papildu divu korpusu izbūvēšanai centrā Mucenieki un jauna korpusa Bundulīši izbūvēšanai. Kopumā minētajiem projektiem plānots tērēt 7 461 354 eiro. Kā jau iepriekš izskanējis, precizētajā plānā IeM atteikusies no idejas par multifunkcionālā centra izveidi Mucenieku ciemā un Mucenieku stadiona rekonstrukcijas.
Izglītības un zinātnes ministrijai būs vajadzīgi 1 363 643 eiro, lai nodrošinātu latviešu valodas mācību procesu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā pirmos trīs mēnešus, bērnu un jauniešu izglītības nodrošināšanai un citiem pasākumiem.
Labklājības ministrijai būs nepieciešami 2 449 300 eiro, lai patvēruma meklētājiem piesaistītu sociālos darbiniekus un individuālos konsultantus, kuri sniegtu atbalstu integrācijas plāna ieviešanā. Tāpat šī nauda būs vajadzīga sociālo rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un citiem pasākumiem.
Kultūras ministrijai divos gados plānots atvēlēt 855 414 eiro, lai nodrošinātu tulku pakalpojumus, integrācijas ievadkursu programmu par Latviju patvēruma meklētājiem un citiem pasākumiem.
Veselības jomai kopumā nepieciešams 368 141 eiro. Par šo naudu vajadzēs nodrošināt patvēruma meklētāju neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī primāro, sekundāro un ambulatoro veselības aprūpi, piemēram, vakcināciju.
Savukārt vismazākās izmaksas no ministrijām - 10 000 eiro - plānotas Ekonomikas ministrijai (EM). Tā minēto naudas summu tērēs, nodrošinot patvēruma meklētāja statusa saņēmējiem informāciju par Latvijā pieejamajām mazcenas īres dzīvesvietām, un izvērtēs iespējas ieviest atmaksājamu aizdevumu pirmajai īres iemaksai/garantijai.
Atbildīgajām ministrijām plānots īstenot pilotprojektu, kura laikā patvēruma meklētājiem tiktu nodrošināta ne tikai latviešu valodas mācīšana, bet arī desmit lekciju mācību kurss Iepazīsti Latviju!, kas cita starpā ietvertu praktisku informāciju par Latviju un pakalpojumiem.