Kopējais neatbilstību apjoms ES fondu apguvē ir 47,8 miljoni latu

Visbiežāk pārkāpumi tiek atklāti, kad uzņēmējs naudu vēl nav saņēmis, jo lēmumu par naudas piešķiršanu atļauts pieņemt tikai tad, kad projekts jau apstiprināts un notiek tā realizācija. Vēl pirms naudas izsniegšanas inspektori veic pārbaudes, vai visi nepieciešamie ES fondu saņemšanas nosacījumi izpildīti, vai notiek reāla uzņēmējdarbība. Pēc tam kad nauda ir saņemta, uzņēmums vēl trīs gadus ir zem uzraudzības lupas, un, ja tas šajā laikā, piemēram, piesaka maksātnespēju, nauda ir jāatdod atpakaļ.Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Raimonds Aleksejenko norāda - jaunākā tendence atklāj, ka uzņēmēji brīvprātīgi sāk atteikties no projektiem, laužot līgumu par ES fondu finansējumu. "Tas parasti notiek tādās situācijās, kad uzņēmējs redz, ka viņa bizness ļoti strauji mainās un ka viņam stingrie nosacījumi ir traucējoši," skaidro R.Aleksejenko. Šī ir pēdējo triju gadu tendence, pirms tam uzņēmēji no projektiem atteicās negribīgi, bet bija arī vairāki krāpšanās gadījumi.Krāpjas ar tehnikuTipiskākie krāpšanās gadījumi uzņēmējdarbības jomā saistīti ar iegādāto iekārtu cenām, piemēram, uzņēmējs norāda, ka iekārta iegādāta par miljonu eiro, taču LIAA, veicot pārbaudes, konstatē, ka tā nemaksā dārgāk par 300 000 eiro. Lai noskaidrotu, kāda ir patiesā cena, aģentūra meklē analogas iekārtas. Pēc tam tiek uzmeklēts piegādātājs.Iekārtu cenas tiek pārbaudītas visos gadījumos, arī tad, ja nav aizdomu par krāpšanu. Pavisam ES fondu atbalsts aprīkojuma iegādei ir sniegts 2400 uzņēmumiem. 14 gadījumos par iekārtas cenu paaugstināšanu patlaban notiek tiesvedība, 45 - LIAA cenšas atgūt izmaksāto naudu. Arī tad, ja nauda nav izmaksāta, uzņēmējam tiek uzlikts sods par mēģinājumu krāpties. "Argumenti pret mums parasti ir ļoti vienkārši - mums pārmet, sakot: "Kā jūs iedrošināties, nekur nav rakstīts, ka tas bija jāpārbauda." Tad, kad cilvēki nonāk līdz kriminālprocesam un sāk konsultēties ar juristiem, viņi sāk stāstīt, ka pārkāpums nav veikts apzināti, ka piegādātājs viņus ir piemānījis," stāsta R.Aleksejenko.Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam LIAA bija jāatgūst 3,6 miljoni latu, taču tā atguva tikai 2,3 miljonus, un tas notika tikai tāpēc, ka uzņēmumi iepriekš bija izmaksājuši avansu, par kuru bija bankas galvojums. «Pārējos gadījumos atgūt naudu mums neizdodas. Arī Finanšu ministrija (FM) ir atzinusi, ka nav spēcīga mehānisma, lai piešķirtos līdzekļus atgūtu. Valsts ir tāds pats nenodrošinātais kreditors kā jebkurš cits,» nopūšas LIAA pārstāvis.Ministrijām jāvērtē iemesliValdība pirms divām nedēļām lēma, ka Ekonomikas (EM), Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (VARAM) trijos mēnešos jāizstrādā ziņojums, kurā izvērtēti neatbilstību iemesli.EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko Dienai atklāj, ka pērn tiesībsargājošajām iestādēm iesniegti 13 iesniegumi par projektos atklātajiem pārkāpumiem, no kuriem astoņus rosinājusi ministrija vai tās pārziņā esošās iestādes. "Jo vairāk projektu tiek īstenots, jo proporcionāli vairāk arī neatbilstību. Ņemot vērā, ka ministrija ir atbildīga par lielu projektu skaitu, pat mazs neatbilstību apjoms finansējuma apmērā veido miljoniem latu," skaidro E.Rubesa-Voravko. Pērn kopā tika fiksēti 15 iespējamie krāpniecības gadījumi par kopējo summu 7,12 miljoni eiro. EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Kaspars Kreics norāda, ka tas nav ne lielākais, ne mazākais apjoms starp visām ES valstīm."Piemēram, Igaunijā aizdomas par krāpniecību bijušas attiecībā uz 3,88 miljoniem eiro, Lietuvā - 870 000, bet līdere ir Itālija ar gandrīz 119 miljoniem eiro. Pēc šiem skaitļiem vien nevar spriest par krāpšanas apmēru - drīzāk par varas iestāžu paveikto darbu, cīnoties pret to," skaidro K.Kreics. Visu rakstu lasiet 29.augusta Dienā!