"Man kā cilvēkam un kā pilsonei tāda spēle nav pieņemama, jo kaut kādai nostājai ir jābūt. Ja Ušakovs un Saskaņas centrs var tā svārstīties, tad tas ir nenopietni un viņi rīt nodos mani arī citos jautājumos. Es viņiem tad nevaru uzticēties," sacīja M. Kosteņecka.
Viņa pieļāva, ka N. Ušakovs izlēmis parakstīties par referenduma rosināšanu, jo baidījies pazaudēt savus krievu vēlētājus. "Laikam jau ļoti liels spiediens bija no elektorāta puses, ka, lūk, jūs, Saskaņas centru nodeva un nepaņēma koalīcijā ar visu to, ka jūs piekāpāties ļoti daudzos jautājumos, sākot ar okupācijas atzīšanu un beidzot ar to, ka sacījāt, ka neparakstīsieties par otru valsts valodu. Daudz kur bija atkāpušies par labu tam, lai viņus paņemtu koalīcijā. Koalīcijā nepaņēma un līdz ar to arī tā elektorāta daļa, kas parakstīsies par otru valsts valodu, parakstīsies ne tāpēc, ka gribētu to otro valsts valodu, bet tas ir protesta izteikuma veids par to, ka trešdaļa vēlētāju tiek atstumti jau 20 gadus," pauda rakstniece.
Šāda svārstīšanās, kā uzskata M. Kosteņecka, atbaidīs gan krievu, gan latviešu vēlētājus. Viņa sacīja, ka N. Ušakovam, atzīstot okupācijas faktu un atsakot atbalstīt akciju par otru valsts valodu, bijusi iespēja iegūt lielāku latviešu elektorāta daļu nākamajās vēlēšanās, taču tagad šāda iespēja ir pazaudēta.
"Tagad viņš zaudē abās frontēs, jo ne vairs latvieši uzticās tādam, kas šodien saka vienu, rīt citu, ne vairs krievi, proti, tie, kas nespēj piedot to, ka viņš atzina okupācijas faktu. To viņam tāpat nepiedos un neaizmirsīs. Ja viņš tiešām ir parakstījies, tad tā ir liela kļūda, jo viņš, no vilka bēgdams, lācim ķepās ticis. Tas ir nekonsekventi, jo vajadzētu palikt vienā pozīcijā," tā M. Kosteņecka.
M. Kosteņecka pauda kritisku attieksmi arī par pašu referenduma rīkošanu, jo, viņasprāt, krievu valoda kā otra valsts valoda apdraudētu pamatnācijas valodu.
"Es neredzu otru valsts valodu šeit kaut vai tāpēc, ka te ir ļoti maza valsts un skaitliski maza pamatnācija – to nevar salīdzināt ar Šveici vai kādu citu valsti, kur viņi stāsta, ka ir divas pamatvalodas. Tur ir pavisam cita vēsturiskā aina un pavisam cits stāvoklis pamatiedzīvotājiem, kas neapdraud pamatnācijas valodu. Latvijai ir tāda situācija, ka pamatnācijas valoda ir apdraudēta, ja te būtu otra valsts valoda. Un tāpēc es nebalsošu, nevis tāpēc, ka man nepatiktu krievu valoda, bet es nebalsošu, jo es tiešām jūtu, ka šādu situāciju nevar pielaist šajā mazajā valstī," uzskata rakstniece.