"Uzskatu, ka Zemessardzes statusa maiņa faktiski nozīmētu Zemessardzes sagraušanu," Dienai norādīja A.Pabriks. "Zemessardze ir un paliks Nacionālo bruņoto spēku neatņemama sastāvdaļa un viens no valsts aizsardzības balstiem. Šādas idejas fundamentāli iedragā valsts aizsardzības spējas un apdraud Zemessardzes pastāvēšanu."
Aizsardzības ministrs aicina deputātus diskutēt par to, kādā veidā nodrošināt darba devēju ieinteresētību un pienākumu atbrīvot zemessargus dalībai apmācības vai dienesta veikšanas laikā, kas ļautu vēl būtiskāk stiprināt Zemessardzes spējas iesaistīties gan valsts aizsardzības uzdevumu veikšanā, gan atbalsta sniegšanā dažādiem Latvijas dienestiem un pašvaldībām.
K.Krēsliņš aģentūrai LETA skaidroja, ka nekādu skaidru priekšlikumu par Zemessardzes pārveidošanu viņš neesot izteicis. Vēl pagājušā gada decembrī deputāts nosūtījis AM vēstuli, uzdodot virkni jautājumu par valsts aizsardzības politikas veidošanu. Vēstulē esot minēti vien daži ierosinājumi par nepieciešamību pārdomāt, kā valstī tiek realizēti drošības jautājumi.
Savā vēstulē ministrijai K.Krēsliņš apliecina, ka Zemessardze ļoti veiksmīgi palīdz sabiedrībai dažādu dabas katastrofu seku slāpēšanā: plūdu, sniegputeņu, vētras. Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz Latvijas veiksmīgo pieredzi Aizsargu organizācijas darbībā sabiedriskās kārtības uzturēšanā, kas arī sniegtu palīdzību policijai, palīdzētu sabiedrības patriotiskajai audzināšanai.
Deputāts uzskata, ka nav jādublē gatavošanās starptautiskajām operācijām vai misijām gan Sauszemes spēkiem, gan zemessargiem, jo cilvēki, kas dodas misijās, pirmkārt, ir karavīri.
K.Krēsliņš norāda, ka liels un ļoti nepieciešams ir Latvijas teritorijas atmīnēšanas darbs un tas ir jāturpina, bet, kā pakļautībā atrodas šīs vienības, ir diskutējams jautājums.
Deputāts vēstulē AM atzīmē, ka tagad daudzas AM un IeM funkcijas pārklājas. "Nākotnē šī tendence pieaugs, piemēram, teroristu uzbrukums, iekšējie nemieri, provokācijas, nekontrolēta vai grūti kontrolējama bēgļu plūsma, dažādas dabas un rūpnieciskās katastrofas," uzskata deputāts.
Vēstulē ir vēl virkne citu deputāta jautājumu, uz kuriem atbildi no ministrijas viņš esot saņēmis tikai šomēnes. Trešdien Saeimas komisijā tikšot skatīti gan deputāta jautājumi, gan ministrijas atbildes, kā arī deputāta komentāri par šīm atbildēm. K.Krēsliņš uzskata, ka minētais jautājums ir jāizdiskutē un tikai tad jāvienojas par kādu konkrētu priekšlikumu.
(papildināts ar K.Krēsliņa skaidrojumu pēdējās 5 rindkopās)