Saspringtā ģeopolitiskā situācija un nelegālā imigrācija austrumu robežas stiprināšanai liek pievērst pastiprinātu uzmanību. Tiek apsvērti dažādi soļi, arī robežsargu skaita palielināšana, modernu tehnoloģiju izmantošana, tehniskā nodrošinājuma palielināšana, sadarbības stiprināšana ar kaimiņvalstu speciālistiem utt. Valsts robežsardze skaidrojusi, ka infrastruktūras izbūve uzlabos Eiropas Savienības ārējās robežas neaizskaramību, kā arī uzlabos Valsts robežsardzes kapacitāti kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanā, kas savukārt kopumā veicinās valsts ekonomisko stabilitāti.
Šogad piecu mēnešu laikā par nelikumīgu zaļās robežas šķērsošanu aizturēti 110 trešo valstu piederīgie, no tiem 102 ir Vjetnamas pilsoņi, savukārt par viņu pārvietošanu un pārvietošanas organizēšanu aizturēti septiņi Krievijas, deviņi Latvijas, trīs Polijas un pa vienam Kirgizstānas, Tadžikistānas un Igaunijas valsts piederīgais. Pērn visa gada garumā par zaļās robežas šķērsošanu aizturēti 139 trešo valstu piederīgie, liecina robežsardzes statistika.
Šā gada sākumā Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludinātais konkurss par robežas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu aizvien ir bez rezultāta. Pēc vairāku uzņēmēju sūdzībām par nolikumu un vairākām korekcijām, tostarp pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, par konkursa uzvarētāju atzīta SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Pēc piegādātāju apvienības LNK Industries, RBSSKALS Būvvadība iesniegtas sūdzības par, viņuprāt, nepamatotu izslēgšanu, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis aizliegt pasūtītājam slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un atkārtoti izvērtēt piedāvājumus. Pašlaik notiek atkārtots izvērtējums, Dienas Biznesam apliecināja Nodrošinājuma valsts aģentūrā.
Konkursa ceļā iecerēts atrast uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, kas uz vispārējās vienošanās pamata līdz 2019. gada beigām izbūvētu infrastruktūru gar robežu, izriet no konkursa dokumentācijas. Latvijas robeža ar Krieviju ir 276 kilometrus gara, izbūvēt infrastruktūru paredzēts visā robežas garumā.
Izstrādājot būvprojektu, vairākkārt – palu laikā pavasarī, kā arī vasarā, rudenī un ziemā – dabā tika apsekota Latvijas un Krievijas valsts robeža visā tās garumā. Noskaidrojās, ka tās apvidus ir ļoti sarežģīts, proti, ir daudz slapju (pārmitrinātu) robežas zonu, mitra palienu grunts (upju palienu pļavas ar bebru izveidotām alām), lokālās ieplakas, četras upes (Zilupe, Ludzas upe, Rītupe, Liepnas upe), mazas upītes, lieli meliorācijas sistēmas grāvji, valsts robežas joslā vēsturiski saglabājušās dzelzsbetona būves (demontāžas darbi jāveic starpvalstu sadarbības ietvaros) u.c. Līdz ar to izlemts, ka pārmitrinātos apvidos tiks būvētas koka konstrukcijas laipas, apvidos, kas nav pārmitrināti, patruļtakas ierīkošanai paredzēti nelieli zemes darbi, lai nodrošinātu robežsargu norīkojuma pārvietošanās iespējas pa valsts robežas joslu, vērtējot pārkāpumu iespējamību, vietām paredzēta stiepļu žogu izbūve.
Visu rakstu lasiet 10. jūnija laikrakstā Dienas Bizness!