Otrs - dobelnieks pensionārs Jānis. Arī pieteicies darbā, lai ziemas mēnešos piepelnītu pie nelielās pensijas. Izgājuši instruktāžu, parakstījuši darba līgumu. Taču apmēram pēc 2 nedēļām, kad bija jāsāk strādāt, atklājās, ka, lai darbu dabūtu, pašvaldības autobusu parks vispirms pieprasa iemaksāt uzņēmuma kasē 250 latus.
Pārsteigums bijis liels un arī vilšanās, jo tik daudz naudas, ko samaksāt par amata vietas iegūšanu, ne Guntaram, ne Jānim nebija, bet darbu ļoti vajadzējis. Beigās uzņēmums piekritis, lai sākumā iemaksājot katrs kaut vai pa 100 latiem, ko abi arī izdarījuši.
Abiem prasīts rakstiski apliecināt, ka atlikumu iemaksās vēlāk un bijis jāparaksta vēl arī īpaša konfidencialitātes deklarācija par to, ka ar uzņēmumu saistītā finanšu informācija un noslēgto līgumu saturs ir komercnoslēpums, ko darbiniekam nav tiesību izpaust.
Abi piekrituši un sākuši strādāt. Drīz vien sapratuši, ka prasīto naudu uzņēmums izmanto kā efektīvu soda veidu, lai jau iepriekš nodrošinātos pret darbinieku vēl neizdarītājiem pārkāpumiem. Piemēram, ja rodas degvielas pārtēriņš vai maršrutā nav iekasēta pēc plāna paredzētā nauda par biļetēm, tā tiek atvilkta no darbinieka iemaksātās 250 latu drošības naudas. Ik mēnesi darbiniekam no savas kabatas drošības nauda atkal jāpapildina līdz prasītajam 250 latu apmēram. Guntars un Jānis bijuši pārliecināti, ka viņiem nekādu pārkāpumu nebūs, tāpēc sākumā jutušies droši. Bet tad izrādījies, ka pēc 5 nostrādātām dienām Guntaram viņa iemaksātie visi 100 lati bijuši atvilkti, kā sods par neizdarītu noziegumu.
Briņķis raidījumam Nekā Personīga stāsta: "Es 5 darba dienas braucu pa maršrutiem. Tikai vienā dienā es iekļāvos degvielas patēriņā. Plānā vispār neiekļāvos. Tur bija uzlikti kaut kādi nenormāli plāni, kurus reāli es, godprātīgi strādājot, izpildīt nevaru Un, kā izrādās, no šī neizpildītā plāna man no tās drošības naudas atvelk."
Arī otrs šoferis ir sašutis un raidījumam stāsta: "Es personīgi nostrādāju 2 maiņas. Plānu neizpildīju, kaut gan manā maršrutā, kā nevienam, bija kontrole, kuri pārbaudīja, vai viss ir kārtībā un attiecīgi iespieda zīmodziņu maršruta lapā. Tātad pārkāpuma nebija!"
Toties sods tik un tā bija. Pēc 2 nostrādātām dienām no viņa iemaksātajiem 100 latiem 49 tika atvilkti un 60 bija nopelnīti algā. Tātad, braucot no apmēram 6 rītā līdz 8 vakarā ar stundas pārtraukumu vidū un pamatīgi pārstrādājot šoferiem atļauto 9 stundu skaitu, peļņa bija sanākusi ap 5,5 lati dienā. Guntars par 5 dienām nav nopelnījis neko, jo sodanauda pārsniegusi nopelnīto. Gan Jānis, gan Guntars jutušies apkrāpti un prasījuši iemaksāto naudu atpakaļ, bet viņiem atteikts. Tad viņi no darba aizgājuši. Guntars par notikušo sūdzējās Darba inspekcijai. Tur pat daudz pieredzējušie inspektori nespējuši noticēt, cik rafinēti nelikumīgā sistēma uzbūvēta.
Kā izdevās noskaidrot, sistēmas autori ir pati Jelgavas autobusu parka administrācija. Uzņēmums esot solīds, ar vidējo algu 514 latiem uz papīra pasažieru pārvadājumu nozarē ir 4.vietā valstī. Taču negodīgu darbinieku netrūkstot. Tāpēc speciāli noalgojuši juristus, lai palīdz izdomāt, kā tikt galā ar zagšanu darba vietā.
Spriežot pēc pagājušā gada finanšu pārskata Jelgavas autobusu parks strādājis ar apmēram 46 tūkstošu latu peļņu. Cik no tā ar savām piespiedu labprātīgajām iemaksām palīdzējuši nopelnīt paši darbinieki, nav zināms. Jo vairāk tādēļ, ka līdz šim no uzņēmuma 90 šoferiem neviens nav sūdzējies. No intervijām viņi baidās, zem četrām acīm saka, ka sodus nākoties maksāt visai bieži. Nopelnīt varot labi, ja ap divarpus simtiem uz rokas.
Darba inspekcija mudina būt drosmīgākiem. Nelikumīgās saistības nelikumīgās saistības par drošības naudām un sodiem nepildīt. Sola tikt skaidrībā par autobusu parkā notiekošo un aicina darbiniekus informēt inspekciju par to kaut vai anonīmi.
Valsts Darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa raidījumam skaidroja: "Mums visās reģionālajās inspekcijās ir konsultanti, ir telefoni, var pakonsultēties, tur pat nav nepieciešami dokumenti. Pietiktu pat ar vienu jautājumu – vai darba devējs ir tiesīgs prasīt drošības naudu par it kā nākotnē iespējami radītiem zaudējumiem kā šajā gadījumā? Atbilde ir pilnīgi viennozīmīga – nē, nav!
Ir likums un ir tāda viena vispārēja norma Darba likumā, kas nosaka, ka visas vienošanās un darba līgumā iekļautie punkti, kas ir pretrunā Darba likumam, nav spēkā esoši. Un tā ir tā virsējā norma, kas to nosaka.
Tas ir normas pārkāpums kā tāds un tur jau ir jānovērš tas kopumā visā iestādē."
Savukārt, Jelgavas mērs, kurš ir atbildīgs par to, kas notiek pašvaldības autobusu parkā sacīja, ka bijis informēts par tur ieviesto drošības naudas sistēmu un līdz šim uzskatījis, ka tā ir likumīga.
Jāpiebilst, ka autobusu parka vadītājs Pēteris Salkazanovs, kādreiz, būdams deputāts, pats Saeimā balsoja par Darba likumu, ko šobrīd rupji pārkāpj. Tiesa gan, toreiz Salkazanovs bija viens no pazīstamākajiem sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedriem, kas kaismīgi cīnījās par darbaļaužu tiesībām. Spriežot pēc viņa paša teiktā, tagad sociāldemokrātiskajai pagātnei savā biogrāfijā esot pielicis punktu uz visiem laikiem.