Latvijā un Lietuvā lielākā daļa autovadītāju gatavi pirkt kreiso degvielu

Piemēram, Latvijā 41% respondentu pilnīgi bez jebkādām bažām apgalvo - ja būtu iespējams iegādāties lētāku nelegālo degvielu, tad viņi, acis nepamirkšķinot, tā arī darītu. "Attieksme pret noziedzīgu darījumu ir pozitīva, un tas nozīmē, ka viena daļa tiešām tā arī rīkojas," norādīja eksperte.Pētījumā arī noskaidrots, ka lietuvieši un latvieši daudz biežāk nekā Igaunijā dzīvojošie zina, kur iespējams iegādāties nelegālo degvielu. Ja gribētu iegādāties nelegālo degvielu, 47% respondentu Latvijā atzina, ka zinātu ar ko sazināties, lai to pasūtītu. Lietuvā šāda informācija ir 55%, bet Igaunijā - tikai 21%.Attieksme pret nelegālo degvielu esot saistīta, acīmredzot, ar reālām iespējām to iegādāties. Savukārt Igaunijas atšķirīgais vērtējums esot skaidrojams ar igauņu lielāku koncentrēšanos biznesa legālajā pusē. "Atšķirība starp Latviju un Igauniju, cik šāda tirdzniecība ir pieejama, ir liela," secināja Tauriņa.Tikmēr vidēji puse Baltijas autovadītāju kaut reizi ir saskārušies ar nekvalitatīvu degvielu. Tas gan nav tieši saistīts ar nelegālās degvielas iegādi, secinājuši pētījuma autori.Apmēram trešdaļai Baltijas autovadītāju ir svarīgi zināt, no kurienes nāk degviela, kuru viņi iegādājas, tāpat nedaudz vairāk kā trešdaļa, pazeminoties gaisa temperatūrai, pievērš pastiprinātu uzmanību degvielas kvalitātei un iegādājas to pie uzticamākajiem degvielas tirgotājiem.Uzticība degvielas nozarei visā Baltijā vērtējama kā laba, nedaudz augstāka tā ir Lietuvā un Igaunijā, sasniedzot 4,5 punktus no maksimālajiem septiņiem, kamēr Latvijā tā iegūst 4,2 punktus.Aptauja tika veikta šī gada janvārī un tajā piedalījās respondenti no 18 līdz 65 gadiem. Aptaujā Latvijā piedalījās 533 respondenti, kuri paši ikdienā vada automašīnu, Lietuvā - 621, bet Igaunijā - 545. Kopumā tika aptaujāti 1040 respondenti Latvijā, 873 respondenti Lietuvā un 643 respondenti Igaunijā.