Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) - ir lielāks par "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu - 38,09 miljoni eiro.
Izvērtējot divus iespējamos scenārijus - cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām -, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē Griškevičs.
Šogad 8.martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas-Baltkrievijas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās seši būvkomersanti, kuri bija iesnieguši piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām.
VNĪ nolēma nepiemērot cenu indeksāciju un līdz marta beigām noslēgt līgumu ar "Citrus Solutions" par piedāvāto fiksēto līguma cenu 53,57 miljoni eiro.
Griškevičs informē, ka, noslēdzot līgumu ar fiksētu un augstāku sākotnējo cenu, piedāvātās izmaksas ir izpildītājam saistošas visā līguma izpildes laikā. Līguma izpildes termiņš ir relatīvi īss - būvkomersantam ir iespēja uzreiz veikt nepieciešamo resursu iegādi situācijā, kurā izejvielu, jo sevišķi energoresursu, gāzes un metāla, cenas kāpj, tādējādi būtiski mazinot līguma neizpildes risku un nekontrolējamu izmaksu pieauguma risku valstij.
Tāpat Griškevičs norāda, ka, iesniedzot abus piedāvājumus - ar un bez indeksācijas -, būvkomersanti ir izvērtējuši un iekļāvuši pašreiz mainīgajai situācijai atbilstošus riskus un apstiprinājuši savu vēlmi un iespējas īstenot projektu. VNĪ projektā neizvēlējās indeksācijas iespēju, jo projekta īstenošanas termiņš ir īss. Šāda pieeja nodrošina projekta īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta apjoma paredzamību un veicina savlaicīgu materiālu apmēra iegādi, pasargājot gan valsts pasūtītāju VNĪ, gan būvkomersantu no neparedzamiem cenu kāpumiem.
"Būtiski ir saprast, ka šā brīža apstākļos nepastāv ideālais variants un katrs risinājums iekļauj atšķirīgus riskus un trūkumus kādai vai visām iesaistītajām pusēm, pašreizējais lēmums nodrošina optimālu risku sadali starp valsti un būvkomersantu grūti paredzamā situācijā," pauž Griškevičs.
"Citrus Solutions" piedāvātais projekta īstenošanas termiņš žoga izbūvei trijos posmos ir līdz 2022.gada nogalei, trijos posmos līdz 2023.gada janvāra beigām un trijos posmos līdz 2023.gada februāra beigām. Savukārt pārējās infrastruktūras izbūve septiņos posmos noslēgsies līdz 2023.gada martam, un posmos, kuru teritorijā jāizbūvē tunelis un darbību ierobežo dabas parka "Silene" pierobežā esošā "Natura 2000" teritorija, infrastruktūras izbūves termiņš ir 2023.gada jūnijs un jūlijs.
Pagarinātie termiņi ir saistīti ar līguma slēgšanas nobīdi par vienu mēnesi un būvnieka iekļauto būvmateriālu piegāžu kavēšanās risku - visi būvniecības nozares dalībnieki vēl pielāgojas jaunajai realitātei, atzīmē VNĪ pārstāvji.
Jau ziņots, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro.
Ceturtdienas, 17.marta, valdības protokollēmums paredz atļaut VNĪ uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijai (IeM) papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība atbalstīja IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu robežas izbūvei 2023. un 2024.gadā, valdība atbalstīja IeM priekšlikumu likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā palielināt finansējumu IeM budžeta apakšprogrammā "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2023.gadā par 11 821 102 eiro un 2024.gadā par 386 918 eiro.
Tāpat vēstīts, ka VNĪ decembrī uzrunāja 15 būvuzņēmumus ar aicinājumu piedalīties Austrumu robežas izbūves projektā. Interesi izrādīja 11 no uzrunātajiem būvniekiem. Izvērtējot pieteikumus, tika vērtēta būvnieku reputācija un 2020.gadā veiktais būvdarbu apmērs.
Būvniekiem bija iespēja iepazīties ar tehnisko specifikāciju un piedalīties sarunās par projekta īstenošanu, kā arī precizēt neskaidros jautājumus. Pēc sarunām dalību cenu aptaujā turpināja deviņi uzņēmumi, no kuriem seši iesniedza savu cenas piedāvājumu, tostarp četri iesniedza būvniecības piedāvājumus visiem deviņiem posmiem.
Pirmajā cenu aptaujā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu visu deviņu augstas gatavības posmu izbūvei iesniedza "Citrus Solutions", par kopējo summu 31,4 miljoni eiro bez PVN. Posmu kopējais garums ir nepilni 84 kilometri no paredzamajiem 137 kilometriem.
Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Atbilstoši pērn 12.novembrī Saeimas pieņemtajam Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumam VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.
Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134 kilometru garumā.
"Citrus Solutions" grupa 2021.gadā strādāja ar 52,46 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par apmēram 23% vairāk nekā gadu iepriekš. "Citrus Solutions" apgrozījums 2020.gadā bija 23,685 miljoni eiro, bet peļņa - 1,03 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,071 miljons eiro. "Citrus Solutions" ir daļa no SIA "Tet" grupas, kuras akcionāri ir Latvijas valsts (51%) un "Telia Sonera" (49%).
"Citrus Solutions" veic projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem, tostarp arī valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektos. 2018.gadā tika nodibināts meitasuzņēmums Vācijā - "Citrus Solutions", kas darbojas Vācijas tirgū.