Kā atklāj sēdes audio ieraksts - Latvijas Gāzes šefs Adrians Dāvis spēja pārliecināt pat ideoloģiski pretējās nometnēs sēdošus politiķus. Veikli manipulējot ar skaitļiem un faktiem, viņš piedāvāja gāzes tirgus sadali atlikt līdz nezināmam brīdim - kad Latvija pievienosies Eiropas gāzes pārvades sistēmai. Lai to izdarītu, jāizbūvē vads starp Lietuvu un Poliju. Kad tas varētu notikt – nav zināms. Tas nozīmē – ar šādu lēmumu deputāti Latvijas Gāzes privatizācijas līgumā noteikto Gazprom monopolu līdz 2017.gadam nevis saīsinātu, bet paildzinātu.
Šādas izmaiņas likumos jau apsolītas Gazprom šefiem Maskavā. Par to saņēmis 20% atlaidi turpmāko trīs gadu gāzes piegādēm. Un tagad solītais jāpilda. Pretējā gadījumā Gazprom šantažēs mūs ar līgumā paredzēto iespēju – gāzes cenas pārskatīt.
Latvijas gāzes vadītājs Adrians Dāvis raidījumam skaidro: "Mans priekšlikums bija, lai arī es nebiju pilnvarots tā runāt, es tā runāju... Valsts interesēs... Es teicu tā.. Ja jūs nāksiet man pretī, ja jūs mums iedosiet normālu cenu, jo šī cena ir par augstu... Iedodiet normālu cenu, iedodiet to uz trīs gadiem un es jums saku, ka es ... Valdība to sapratīs... Es panākšu izpratni Valdībā, un ka tiks pieņemts lēmums, ja ir runa par 2014.gada likumu, tiks pieņemts atbilstošs lēmums privatizācijas noteikumiem.."
Ekonomikas ministrija pretī runāt nevarēja. Stratēģija sarunām ar Gazprom ir valsts noslēpums un komisijas deputātiem pieeja slepeniem dokumentiem nav. Tāpēc vienīgā informācija bija Latvijas Gāzes viedoklis.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (SC) vaicā: "Vai Latvijai ir jāpilda savas saistības, ko viņa ir uzņēmusies attiecībā pret investoriem ar šo privatizācijas līgumu, vai nav? Vai mums ir jāpilda to, ko mēs enerģētikas likumā esam ielikuši vai nav - par investīciju drošību? Par šo skaidro un saprotamo investīciju vidi, kas ir jānodrošina. Mums jau viena tiesvedība ir šajā pašā līguma sakarā kur Latvija zaudēja Eiropā. Tas ir vēl viens arguments, ko Dāvja kungs neminēja būdams korekts.
Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis steidzina deputātus svarīgo jautājumu izlemt ātrāk, jo viņš kavējot lidmašīnu. Bez plašākas informācijas, jo ne visiem komisijā ir pieeja valsts noslēpumam, deputāti steigā atbalsta Latvijas Gāzes priekšlikumus. Atturas vien divi ekonomikas ministra partijas biedri.
Lai arī partijas savus biedrus no komisijas norāja un viņi publiski savu viedokli mīkstināja, formāli joprojām Latvijas Gāzes intereses lobējošie likuma grozījumi karājas starp komisiju un Saeimu. Tā skatīšanu Saeimas sēdē komisijas deputāti nav atcēluši. Par tiem būs jālemj 6.jūnijā. Līdz tam Ekonomikas ministrija sola piedāvāt savus grozījumus, par kuriem aiz slēgtām durvīm jau spriedusi Valdība.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP): "Visas sarunas ir efektīvākas, ja no vienas puses sarunās piedalās tomēr viens.. Viena konkrēta komanda ar vienu konkrētu viedokli. Un sarunas var viegli ja ne izgāzties, tad ir ļoti grūti panākt tajās sev vēlamo, ja tur sāk iejaukties arī kāds otrais, trešais vai ceturtais cilvēks. Tāpēc no mūsu puses ir diezgan viennozīmīgi, ka sarunā jāpiedalās vienai komandai konkrēti valdībai, ja šāds mandāts valdībai ir uzticēts. Un nebūtu labi likumdevējam kaut kā iejaukties pa vidu."
Valdībā izlemtais pagaidām ir noslēpums, bet kā atklāja sēdes dalībnieki – tajā bijusi līdzība notiekošajam Saeimas komisijā un radās aizdomas, ka politiķus pirms sēdes par “pareiziem” lēmumiem jau paguvis kāds apgaismot.
Sanktpeterburgā premjers Dombrovskis tikās ar Krievijas kolēģi Dmitriju Medvedjevu. Pēc tam presē parādījās virsraksti, ka Dombrovskis solījs respektēt Latvijas Gāzes privatizācijas līgumu. Vai tas nozīmē pretimnākšanu Gazprom, Dombrovskis neatklāj.
Bumba sarunās ar Gazprom ir valdības pusē. Zināms, ka Maskavu ne tik daudz uztrauc tirgus atvēršana citiem spēlētājiem, jo pagaidām Baltijā konkurentu viņiem nav. Bažas Krievijā rada tas, kam paliks infrastruktūra, tai skaitā stratēģiski nozīmīgā Inčukalna gāzes krātuve.