Tā liecina 2012.gada gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja. Līdzīgi kā 2011.gada maijā, arī 2012.gada oktobrī Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas skolām (drīzāk vai pilnībā tām uzticas 79% iedzīvotāju), baznīcai (61%), radio un televīzijai (59% katrai no tām). Vairāk nekā puse iedzīvotāju uzticas pašvaldībām (54%), Latvijas armijai un policijai (52% katrai). Nedaudz mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas presei (48%), Latvijas Bankai (44%), Valsts prezidentam (arī 44%). Aptuveni trešā daļa uzticas valsts tiesu sistēmai (38%), arodbiedrībām (37%) un Latvijas komercbankām (32%). Vismazāko uzticību bauda politiskās partijas (tām uzticas tikai 10% iedzīvotāju, jo neuzticas 84%), Saeima (kam uzticas 14%, bet neuzticas 80%) un Ministru kabinets (uzticas 18%, neuzticas 75%).TNS finanšu nozares pētījumu eksperte, norāda, ka salīdzinājumā ar pirms pusotra gada veikto mērījumu, uzticēšanās lielākajai daļai institūciju ir pieaugusi, tikai dažām tā ir samazinājusies:
Kopš 2011.gada maija visvairāk (par 16%) pieaugusi uzticēšanās pašvaldībām. Iespējams, tas ir saistīts ar novadu reformu procesu un ar to saistīto pašvaldību darbību reorganizāciju, aktivizēšanos un pozitīvām pārmaiņām.
Būtisks uzticēšanās pieaugums ir arī Ministru kabinetam, Saeimai un Latvijas Bankai (kāpums par 6-7%). Arī Latvijas komercbankām iedzīvotāji ir sākuši vairāk uzticēties (pieaugums par 4%).
Neliels uzticēšanās pieaugums ir vērojams arī skolām, policijai un arodbiedrībām (katrai par 4%).
Salīdzinot ar 2011.gada maiju, 2012.gada oktobrī uzticības kritums ir bijis masu medijiem – radio (par 12%), TV (par 11%), presei (par 8%). Neskatoties uz šo kritumu, masu medijiem Latvijā joprojām ir lielāks daudzums tādu iedzīvotāju, kas uzticas, nevis neuzticas.
TNS pētījumā tika analizēta ne tikai iedzīvotāju uzticēšanās dažādām institūcijām, bet arī tas, kas šo uzticēšanos veido. Viens no uzticēšanās institūcijām veidošanās elementiem ir cilvēki, ar kuriem iedzīvotāji mēdz apspriest aktuālos jautājumus, kā arī iestādes, kuru pārstāvju viedoklī viņi ieklausās un ņem vērā.
Attiecībā uz ekonomikas un finanšu jautājumiem, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ieklausās un ņem vērā savu radu, draugu, paziņu vai kaimiņu viedokli - ar šo cilvēku domām rēķinās vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%). Vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju kā viedokļu veidotājus par ekonomikas jautājumiem atzīst vietējās pašvaldības vadītājus (36%), Latvijas Banku (35%), premjerministru Valdi Dombrovski (35%), kā arī žurnālistus (33%). Vidēji katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (25%) ņem vērā Latvijas komercbanku pārstāvju viedokli. Ar politiķu viedokli par aktuālajiem ekonomikas un finanšu jautājumiem rēķinās nedaudz vairāk nekā desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju (14%).
Ilva Pudule secina, ka pastāv sakarība starp uzticēšanos institūcijām un rēķināšanos ar to pārstāvju pausto viedokli. Piemēram, izteikts viedokļu līderis ir premjerministrs Valdis Dombrovskis. Viņa vadītajam Ministru kabinetam uzticas salīdzinoši neliels īpatsvars iedzīvotāju (18%), savukārt tieši ar viņa pausto viedokli par ekonomikas un finanšu jautājumiem rēķinās jau būtiski vairāk iedzīvotāju (35%). Tas norāda uz to, ka mūsu premjerministram ir arī salīdzinoši labs tautas uzticības rādītājs un ka iedzīvotāji tic viņa paustajam viedoklim, to skaitā par Latvijas ekonomikas attīstību.