Sociālie partneri ieteica ieviest mērķtiecīgas attīstības principu, kas panākams, apvienojot politikas, budžeta un attīstības plānošanu, tos pielīdzinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu periodam, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Kā pēc tikšanās ar prezidentu piebilda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, šis priekšlikums līdz ar to arī paredz piecus gadus strādājošu Saeimu. Ja tauta šajā termiņā kļūs neapmierināta ar parlamenta darbību, tai būs iespēja to atlaist tāpat, kā tas tika izdarīts ar 10.Saeimu.
Jautājums par kārtējās vēlēšanās ievēlētā parlamenta darbības termiņa pagarināšanu no četriem uz pieciem gadiem ir saistīts ar gaidāmajām izmaiņām Satversmē. Taču pagaidām tā ir tikai ideja, un Jaunsleinis piekrīt, ka šo jautājumu vēl ir nepieciešams plaši izdiskutēt sabiedrībā, kā arī uzklausīt Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli.
Prezidents šodien tikās ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, lai uzklausītu viņu viedokli par pamatprincipiem nākamās valdības darbam, skaidroja prezidenta kancelejā.
Sarunas gaitā Bērziņš aicināja partnerus arī turpmākajā valdības veidošanas un darbības laikā aktīvi sadarboties ar prezidenta kanceleju, lai panāktu iespējami efektīvāku un kvalitatīvāku valdības darbu, akcentējot būtiskākos uzdevumus.
Sociālie partneri piedāvāja septiņus principus, kas būtu jāiekļauj valdības darba programmā un pēc kuriem tai būtu jāstrādā. Principi tikšanās laikā tika apspriesti. Sociālo partneru piedāvātais motivācijas princips paredz izveidot mazu un efektīvu pārvaldi, kuras darbinieki ir ieinteresēti rezultātu sasniegšanā, ko iespējams panākt, daļu no ietaupījumiem novirzot darbinieku motivācijas un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Piedāvātais tiesiskās reformas princips paredz normatīvā regulējuma samazinājumu, to panākot ar likumdošanas normu izvērtējumu un to kopapjoma samazināšanu. Sociālo garantiju princips paredz sociālās drošības sistēmas stabilitāti un tās ilgtspējīgu attīstību, lai ievērotu sociālo taisnīgumu un saglabātu darbaspēka resursus. To, kā uzskata sociālie partneri, iespējams panākt, samazinot nodokļu slogu darbaspēkam un palielinot neapliekamo minimumu.
Sociālo partneru ieteiktais fiskālās disciplīnas un attīstības interešu saskaņošanas princips paredz fiskālās un Latvijas tirgus atvērtības pasākumus saskaņot ar saņemto atbalstu Eiropas Savienības kohēzijas politikas ietvaros.
Salīdzinošo priekšrocību princips ietver ideju, nodrošinot kapitāla piesaisti, panākt Latvijai salīdzinošas priekšrocības Baltijas reģionā, ko var sasniegt, nodrošinot Latvijā mazāko nodokļu slogu un administratīvos šķēršļus investīcijām visā Baltijā. Bet piedāvātais zinātnes un inovāciju veicināšanas princips paredz kompleksa atbalsta veidošanu augstākajai izglītībai, zinātniskajiem pētījumiem un kvalificēta darbaspēka piesaistei.
Sarunā ar valsts augstāko amatpersonu piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, LDDK viceprezidents Ivars Strautiņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Kā ziņots, pašlaik aktuāls ir jautājums par Satversmes grozīšanu, lai ļautu tautai ievēlēt prezidentu un konstitūcijā nostiprinātu fiskālās disciplīnas principu.