Savukārt līdz 2036.gadam šo apjomu plānots palielināt līdz 30%.
Tāpat AM vēlas līdz 2028.gadam palielināt aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām paredzēto finansējumu. Mērķis ir tam atvēlēt 1,5% no aizsardzības budžeta.
Ministrija cer, ka 2028.gadā aizsardzības industrijas pienesums Latvijas tautsaimniecībai sasniegs 3% no iekšzemes kopprodukta.
Valdība šodien iepazinās ar AM sagatavoto ziņojumu, kurā uzsvērts, ka šajā ģeopolitiski izaicinošajā laikā ir kritiski nozīmīga Latvijas aizsardzības spēju attīstīšana, kas izgaismo akūto vajadzību ievērojami stiprināt aizsardzības industriju.
Latvijas aizsardzības industriju šobrīd raksturo strauji augošs dalībnieku skaits, atvērtība pārrobežu sadarbībai un gatavība pašu investīcijām, pārliecināta AM, papildinot, ka novērojama augsta uzņēmumu, pētniecības iestāžu, nevalstisko organizāciju gatavība un spēja līdzdarboties gan nacionālo, gan Ukrainas aizsardzības spēju atbalstam.
Vienlaikus aizsardzības industrijas segmentā pastāv būtiski izaicinājumi ar finanšu pakalpojumu un resursu pieejamību, piekļuvi specializētai infrastruktūrai, ierobežotu pašmāju tirgu, zināšanām par produkcijas gala lietotāju un risinājumu pārnesi no izstrādes uz ražošanu.
Saskaņā ar 2023.gadā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju un 2024.gadā apstiprināto NBS attīstības plānu 2025.-2036.gadam tiek turpināta kritisko kaujas spēju ieviešana, no kā izriet vairākas industrijas kritisko spēju prioritātes, norāda AM.
Pirmkārt, bruņojums - materiāltehniskie līdzekļi, kas stiprina NBS kaujas spējas un ugunsjaudu, ietver ieroču sistēmas, dronus, ugunsvadības sistēmas, sauszemes, gaisa un jūras transportlīdzekļus un to aprīkojumu, optikas ierīces un citus materiāltehniskos līdzekļus.
Otrkārt, tā ir munīcija - dažāda pielietojuma un kalibra munīcija, tostarp mīnas un lādiņi, to komplektējošās sastāvdaļas, kā arī sprāgstvielas, kas ir nepieciešamas NBS pamatfunkciju izpildei.
Tāpat viena no prioritātēm ir karavīru individuālais ekipējums - tostarp, apģērbs un apavi, uzkabes, bruņuvestes un bruņucepures, kā arī karavīra individuālā ekipējuma sistēmu kombinējošie elementi.
Tāpat arī digitālās komandvadības un kontroles spējas - dažādi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), komandvadības, ugunsvadības un sakaru risinājumi, kuru funkcionalitāte saistāma ar digitālām tehnoloģijām.
Būtisks ir arī kaujas atbalsts un nodrošinājums - sauszemes, gaisa, jūras, kā arī apvienotā līmeņa un atbalstošo spēju attīstība, it īpaši apgādes sistēmas pilnveidošana, sniedzot atbalstu NBS kaujas pārapgādei krīzes un kara situācijā.