Lai gan Artūrs atzīst, ka patlaban jau sāk saņemt darba piedāvājumus no citām pasaules lidostām, RIX attīstības plāni viņam liekas tik aizraujoši, ka darbu šeit vēl ilgi nevarēs saistīt ar rutīnu, maksimālo iespēju izsmelšanu un izaugsmes griestiem. "Plānojam būvēt jaunu termināļa paplašinājumu un gandrīz dubultot lidostas kapacitāti. Taps arī Rail Baltica savienojums ar pilsētu, daudzstāvu autostāvvieta, jauns gaisa satiksmes tornis, pilnībā mainīsies telpu izkārtojums terminālī," uzskaita Artūrs un uzsver, ka tas viss prasa nopietnu plānošanu, turklāt viņš ar kolēģiem pie tās jau ķēries, lai gan jaunā termināļa izskats vēl ir tikai projektētāju vīzijās. Viņš priecājas, ka lidostas Komerciālajam departamentam pakāpeniski izdevies mainīt lidostas mentalitāti – operatīvie darbinieki tagad ļoti rēķinās un respektē arī neaviācijas sektoru un neuzskata šo jomu par otršķirīgu. Laikā, kad Artūrs pats šo departamentu sāka veidot, tā vis nebija.
Izkāp uz spārna un lec!
"Īstenībā lidostā pastrādāju jau 1999. gada vasarā kā skolēns – vācu bagāžas ratiņus un pelnīju pirmajam datoram," Artūrs atklāj, kā dabūjis āķi lūpā darbam lidostā. "Man tā patika tā disciplinētība, pasažieru un viņu ģimeņu pozitīvās emocijas, iespēja sastapties ar citām nacionalitātēm! Un, lai gan biju skolnieks, mani te uztvēra nopietni – man bija rācija, kaut ko varēju pajautāt pat dispečeram, un viņš tikpat nopietni man atbildēja. Tad arī nolēmu – es te noteikti atgriezīšos."
Pēc vidusskolas Artūrs sāka studēt biznesa vadību un ekonomiku RISEBA. Līmenis bija augsts, studijas – uz praksi orientētas. Vēlāk maģistra grādu viņš ieguva LU programmā Starptautiskā ekonomika, kas savukārt deva atspērienu teorijā. Tomēr visspilgtākā izglītības pieredze Artūram saistās ar Krenfīldas Universitāti Lielbritānijā. "Jau biju nostrādājis lidostā krietnu laiku, bet, atbildot par neaviācijas ieņēmumiem, daudz ko darīju pēc izjūtas, tā, kā man likās pareizi un ko biju secinājis, apmeklējot seminārus, konferences, runājot ar speciālistiem citās lidostās. Taču viņi nebūt nav gatavi atklāt visu savu know-how. Tāpēc nolēmu, ka jāiegūst vēl viens maģistra grāds – šoreiz lidostu plānošanā un menedžmentā," Artūrs saka. Šādu programmu viņš atrada Krenfīldas Universitātē, par kuru viņam jau bija priekšstats pēc iepriekš tajā apmeklētajiem īsajiem kursiem.
Studijas bijušas ļoti vērtīgas. Programma labi balansēja starp teoriju un praksi, turklāt 50% visa ieguvuma Artūram nācis no pasniedzējiem, bet 50% – no kursabiedriem, kas bija augsta līmeņa vadītāji no visas pasaules: Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānijas viceprezidents, četru Norvēģijas reģionālo lidostu šefs, ANO Pārtikas programmas vadītājs Dienvidsudānā u. c. Pasniedzēji nereti aicināja studentus piedalīties lekcijas vadīšanā, ja attiecīgā tēma bija viņu darbalauks.
Prasības pret mājasdarbu izpildes termiņiem gan bijušas dzelžainas – tas, ka tu tajā brīdī glāb Dienvidsudānas badacietējus, nav attaisnojums laikā neiesniegtam uzdevumam.
Artūrs arī atceras, ka studējot gan būvējis lidostas maketu no lego klucīšiem, gan lidojis ar akrobātisko lidmašīnu, kas līdz ar gaisa kuģa uzbūves un darbības pamatprincipu pārzināšanu uz aviāciju orientētajā fakultātē School of Engineering studentiem bija obligāta prasība. "Kopā ar pilotu cēlāmies gaisā un taisījām manevrus, kādus nekad mūžā nebiju piedzīvojis, – āmurgalvu, kad lidmašīna lido vertikāli, tai zūd jauda un tā gāžas lejup, nāves cilpu, griezām muciņas. Izbaudīju arī brīvo kritienu un bezsvara stāvokli. Man rādīja, kā pilots reaģē, kad lidmašīna krīt. Man uz muguras bija izpletnis, un vēsā mierā bija pateikts – ārkārtas gadījumā izkāp uz kreisā spārna un lec, tikai vēlams prom no lidmašīnas, lai netrāpītu pa asti…" Artūrs smaida.
Karpas rokas bagāžā
Pirmais darbs RIX Artūram bija jaunākais inspektors Drošības departamentā. "Patrulēju un apčamdīju cilvēkus drošības zonā. Pēc gada sapratu, ka gribu intelektuālāku darbu," viņš atceras. Lidosta tobrīd piedzīvoja diezgan lielu izaugsmi, jo Latvija stājās ES, tika slēgts līgums par atvērtajām debesīm, aviopasažieru skaits auga, līdz ar to tika paplašināts arī lidostas darbinieku kolektīvs. Artūrs izturēja konkursu uz check-in aģenta vietu un sāka reģistrēt cilvēkus lidojumiem, sēdināt gaisa kuģos, arī sagaidīt reisus. Šie jau bija atbildīgāki pienākumi par iepriekšējiem. Gadījās arī nestandarta situācijas, piemēram, ar sievieti, kas rokas bagāžā vēlas ņemt pusdzīvas karpas, vai ar cilvēkiem, kas lido ar neierastiem ceļošanas dokumentiem. Artūrs atminas, ka viņam reiz gadījies pasažieris ar ANO pasi.
Check-in aģenta darbs puisim ļoti patika. Sevišķi čārterreisos, ar kādiem bieži lidoja sporta komandas, – tad varēja redzēt zvaigznes, dabūt autogrāfu. Kad kolēģi Artūru pamudināja pieteikties jaunizveidotajam neaviācijas mārketinga menedžera amatam, viņš tā arī darīja, taču vēl kādu brīdi pēc pārcelšanās uz "pentagonu", kā darbinieki iesaukuši lidostas administrācijas ēku, pusdienlaikā lavījies mazliet pastrādāt pie pasažieru reģistrācijas letes. Šīs vides un sajūtu šad tad pietrūkstot joprojām.
Neaviācijas mārketinga menedžera amats radās brīdī, kad, lai pievilinātu zemo izmaksu aviokompānijas, tika uz pusi samazinātas lidostas nodevas. "Iepriekš dzīvojām galvenokārt no šiem aviācijas ieņēmumiem, kas nu strauji saruka, bet vienlaikus mums bija jāinvestē infrastruktūrā, jo pasažieru kļuva arvien vairāk. Bija skaidrs, ka jāattīsta neaviācijas biznesa daļa, kur arī ir brīvāka vaļa fantāzijai un darbībām," Artūrs stāsta un piebilst, ka līdz tam šī joma lidostā bija atstāta novārtā un atbildība par to bija ļoti sadrumstalota starp daudziem departamentiem.
Neaviācija lidostā ir visi tie pakalpojumi, bez kuriem lidmašīnas un pasažieri tomēr varētu atlidot un aizlidot: veikali, kafejnīcas, biroji, valūtas maiņa, autostāvvietas, reklāmas, bagāžas glabātava, informācijas centrs utt. Artūram uzticēja atbildību par to, kas notiek terminālī, un viņš saprata, ka daudz kas jāmaina. Bija jāpaceļ veikalu un kafejnīcu līmenis un sortiments. Bija jāmaina tirdzniecības vietu nomas nosacījumi, piesaistot nomas maksu ne vairs kvadrātmetriem, bet apgrozījumam, – tas augoša pasažieru skaita apstākļos lidostai ļāva nepalikt jaņos. Visbeidzot iepirkšanās zona bija jāpārceļ citur, jo tā atradās pilnīgi pretēji pasažieru plūsmas virzienam. "Man bija jāizcīna cīņas gan ar arhitektiem, gan lidostas dienestiem. Par laimi, tas sakrita ar brīdi, kad bija jāpaplašina drošības kontrole. Es uzstāju, ka tā jāliek termināļa galā, lai pasažieri pēc tam izietu cauri veikalu zonai. Salikām arī vairāk veikalu pie iekāpšanas sektoriem," stāsta Artūrs.
Visas šīs aktivitātes īsā laikā dubultoja termināļa ieņēmumus. Tālaika RIX valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters, to redzēdams, Artūram vaicājis, ko vēl, viņaprāt, var darīt, lai tā turpinātos. Artūrs atbildējis, ka, līdzīgi kā viņš atbild par termināli, arī ar zemes nomu, autostāvvietām, reklāmas pārdošanu, VIP termināli u. c. jāļauj nodarboties komerciāli orientētiem cilvēkiem, turklāt viņi visi jākonsolidē vienā departamentā. Uzzīmējis arī struktūru. "Peters teica: labi, nāc pats to visu veidot! Bet man bija 25 gadi, biju nesen kā sācis strādāt "pentagonā", man nebija neviena padotā… Pirmā reakcija bija – nē, nē! Taču Peters mani pierunāja, un 2007. gadā izveidojām Komerciālo departamentu."
Būs Expo, būs mežs
Artūrs atklāj, ka viņa pirmais darbs jaunā departamenta direktora krēslā bija atlasīt komandu, tas nebija viegli, jo lidosta ir specifiska vieta komercijai un šādas pieredzes nevienam Latvijā īsti nebija. Taču komanda savācās laba, un tās lielums arī tagad, pēc 10 gadiem, nav īpaši mainījies – klāt nācis tikai vēl viens pārdošanas un mārketinga speciālists, kā arī projektu vadītājs, kurš strādā ar nestandarta projektiem. Kas tie tādi? "Nu, piemēram, kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru veidojam lidostā Latvijas Expo centru, kur pasažieri, kaut vai tikai tranzītā caur Rīgu lidojot, varēs apskatīt izstādi par Latvijas ražotājiem, eksportētājiem, arī tūrismu. Vēl viens projekts – gribam termināļa telpās izveidot mākslīgo mežu," min Artūrs. Viņš stāsta, ka neaviācijas jomā, kad tajā viss ir sakārtots un labi funkcionē, kaut ko uzlabot un arī palielināt ieņēmumus var, radot cilvēkiem maksimāli labu pieredzi izjūtu līmenī ar knifiem, kādu nav citās lidostās: ar sociālajām aktivitātēm, mūziku, relaksēšanos, sporta iespējām, pat ātrajiem randiņiem vai mākslas darbu izsolēm. "Pasaules lidostas patlaban savstarpēji konkurē, cenšoties pašas kļūt par galamērķi. Aviācijas tirgus kļuvis daudz liberālāks, jebkura aviokompānija var lidot uz jebkuru lidostu, un cenu atšķirības, kurā lidostā pārsēsties, vairs nav tik būtiskas, tāpēc cilvēki sāk skatīties, ar ko tā vai cita lidosta ir interesanta," tendenci raksturo Artūrs. Tas arī viņam pašam darbu padara tikai aizraujošāku. "Līdzīgi kā Rīga, arī lidosta nekad nebūs gatava. Tendencēm nemitīgi jāpielāgojas, jādomā inovācijas. Tā līdz ar e-komercijas popularitāti jācenšas pircējus tomēr piesaistīt duty-free veikaliem lidostās, piemēram, radot preču piedāvājumu, kas pieejams tikai tajos. Patlaban strādājam pie shop&collect principa – varēs lidostā iepirkties, bet pirkumus savākt jau atpakaļceļā, atgriežoties mājās."
Pēc 10 gadu pieredzes Artūru un viņa komandu reģionā atzinīgi vērtē un regulāri aicina uzstāties konferencēs, piedalīties darba grupās. Turklāt tagad Artūrs kļuvis arī par valdes locekli, gan turpinot pieņemt lēmumus par komercdarbību, gan iesaistoties citu lidostas jautājumu risināšanā. "Atbildība liela, bet man patīk, jo ir iespēja dalīties Krenfīldā iegūtajās zināšanās par lidostu plānošanu un menedžmentu," viņš teic. Tiesa, pie brīvā laika bez tā ieplānošanas netikt. Artūrs spēlē tenisu un futbolu un arī ārpus darba ir aviācijas entuziasts – ceļo, lido, interesējas par aviācijas vēsturi un bieži ir sastopams RIX teritorijā iekārtotajā aviācijas muzejā. Arī abus savus bērnus viņš cenšas ievilināt šajā sfērā.
Raimonds