Degutiene pastāstījusi par decembrī notikušo Seima frakciju vadītāju tikšanos ar Lietuvas Bankas priekšsēdētāju Vitu Vasiļausku, kas lūdzis deputātus neveidot komisiju Lietuvas bankas Snoras sabrukuma apstākļu izmeklēšanai vai vismaz pagaidīt līdz pavasarim, norādot, ka finanšu jomā situācija ir ļoti nestabila, vēsta portāls Lrytas.lt.
"Viņš tobrīd pievērsa uzmanību sarežģītajai finanšu situācijai Latvijā pēc Krājbankas bankrota. Pēc bezatbildīgiem politiķu paziņojumiem un organizēti izplatītām baumām par zviedru banku Latvijā bija izcēlusies panika un iedzīvotāji sāka masveidā izņemt noguldījumus. Tie tika izņemti aptuveni 10% apmērā. Zviedri uzskata, ka informācija izplatījusies no Krievijas puses," norādījusi Degutiene.
Lietuvas Seims pirmdien ārkārtas sēdē izskata jautājumu par to, vai izveidot īpašu komisiju, kura izmeklētu Lietuvā darbojošos komercbanku uzraudzības efektivitāti un situāciju likvidējamajā bankā Snoras, kas bija Latvijas Krājbankas lielākā akcionāre.
Šādas komisijas izveidi pieprasa opozīcija, kamēr valdošā koalīcija to neatbalsta.
Degutiene sēdes sākumā vēlreiz atkārtoja valdošās Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu viedokli, ka tāda komisija ne tikai dublētu tiesībsargāšanas institūciju veikto pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamajām finanšu mahinācijām bankā Snoras, bet arī nozīmētu visu šīs situācijas izmeklēšanas politizēšanu.
Kā ziņu portālam Delfi.lt nesen skaidroja jurists Rītis Valūns, ja Seims izveidotu īpašu komisiju Snoras lietas izmeklēšanai, tad Lielbritānijā esošo bijušo Lietuvas bankas Snoras vadītāju un īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska advokāti iegūtu papildu argumentus apgalvojumam, ka process Lietuvā esot politizēts un bijušie akcionāri tiekot vajāti politisku motīvu dēļ.
Decembra vidū Latvijā izplatījās baumas, ka Swedbank nonākusi uz bankrota robežas, ka bankas vadītāji Zviedrijā un Igaunijā arestēti un naudu vairs nevarot izņemt, atgādina Lrytas.lt.