LIZDA apgalvo, ka problēmas netiek efektīvi risinātas, ko pierāda lielais vakanču skaits, pedagogu pārslodze un augsta profesionālā izdegšana. Tāpēc LIZDA vērš uzmanību, ka steidzama darba slodzes problēmu nerisināšana un konkurētspējīga atalgojuma nenodrošināšana būtiski ietekmēs izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī radīs papildus izdevumus valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam un veselības nozares budžetam.
LIZDA vairākkārtīgi esot vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, valdības, Saeimas, aktualizējot pedagogu darba slodzes sabalansēšanas un darba samaksas paaugstināšanas nepieciešamību.
Organizācija arī uzsver, ka par darba slodzes problēmjautājumiem savos ziņojumos norāda arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Eiropas Padome, tos apstiprina arī LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Universitātes, pētījumi, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskatītie jautājumi.
Ņemot vērā jautājumus par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes sabalansēšanu, LIZDA padomes sēdē tika lemts izvirzīt četras prasības.
Pirmā prasība ir Izglītības likuma 53.panta trešās daļas, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā, izpildīšana un pedagogu darba samaksas grafika izstrādāšana un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam, sākot no 2023.gada.
Otrā prasība ir darba slodzes sabalansēšana skolotājiem, nodrošinot darba slodzes sadali proporcijā ne vairāk kā 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk kā 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.
Trešā prasība ir darba slodzes sabalansēšana pirmsskolas izglītības pedagogiem, nodrošinot no 40 stundu nedēļas slodzes ne vairāk kā 30 stundas nedēļā kontaktstundām un ne mazāk kā 10 stundas nedēļā citu pienākumu izpildei.
Kā ceturtā prasība noteikta pedagogu savlaicīga informēšana par darba slodzi un darba algu.