Vanaga uzsvēra, ka, lai īstenotu šādu reformu, ir jāskatās, vai visiem pedagogiem tiks nodrošināti atbalsta mehānismi valsts valodas zināšanu pilnveidei.
Vienlaikus viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka, piemēram, bērnudārzos ne visi skolotāji prot arī krievu valodu, līdz ar to rastos nopietna problēma - kā nodrošināt bērnu, kas nāk no krievvalodīgas ģimenes, un skolotāju, kas neprot krievu valodu, savstarpēju saprašanos un izglītības procesu.
Vanaga pauda, ka ļoti būtiski ir izvērtēt arī mācību līdzekļu pieejamību. Grāmatām un citiem mācību līdzekļiem būtu jābūt saprotamiem visiem skolēniem, piebilda Vanaga.
LIZDA vadītāja uzsvēra, ka, ja tomēr notiek izšķiršanās par labu valodas reformai izglītības iestādēs, tad ieviešanas procesā nekādā gadījumā nedrīkst pielietot "agresīvas metodes". Tieši pretēji - jāsaprot, kā labāk veicināt visu izglītības procesā iesaistīto pušu sekmīga iekļaušanās jaunajā kārtībā, sacīja Vanaga.
Kā ziņots, Dzintars otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Viens pret vienu sacīja, ka, ja četri Saeimas Vienotības frakcijā strādājošie Kustības Par! deputāti atbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, nacionālā apvienība to uzskatīs par koalīcijas līguma pārkāpumu, tomēr valdības demisiju neprasīs, bet tā vietā uzstās uz izglītību tikai valsts valodā.
Secinot, ka koalīcijas līgums nav ievērots, VL-TB/LNNK iesniegs grozījumu projektu Izglītības likumā, lai pārietu uz izglītību tikai valsts valodā, pastāstīja Dzintars.
Saeimā balsojums par to, vai Vējoņa iniciatīvu nodot vērtēšanai komisijās, notiks 21.septembrī.
27 gadu pēc neatkarības atjaunošana
Skats no malas
NAV jādomā