Viņš sacīja, ka situācija apaļkokmateriālu tirgū Latvijā kopumā šogad būs lielā mērā atkarīga no Skandināvijas papīrrūpniecības pieprasījuma pēc izejvielām, un ekonomiskās attīstības gatavās produkcijas eksporta tirgos. Koksnes produkcijas pieprasījuma svārstības ietekmēs politiskie procesi, piemēram, Brexit, tirdzniecības kari un tamlīdzīgi.
Kotovičs piebilda, ka pašlaik Eiropas kokrūpniecības nozares konjunktūras rādītāji ir pesimistiski, un arī Zviedrijas un Somijas celulozes/papīra industrijā pašreizējā uzņēmējdarbības klimata vērtējums ir piesardzīgs.
"Latvijā 2018.gada nogale ir iezīmējusies ar papīrmalkas tirgus atdzišanas pazīmēm. Ja ārējais pieprasījums pēc papīrmalkas turpinās kritumu, un gatavās produkcijas eksporta tirgos pieprasījums samazināsies, Latvijā apaļkokmateriālu tirgū 2019.gadā gaidāma lejupvērsta cenu korekcija," viņš sacīja.
Kotovičs atgādināja, ka savukārt pērn apaļkoku nepietiekamības dēļ bija augsts koksnes cenu līmenis visos Latvijas reģionos.
Pēc viņa sacītā, augstākas kokmateriālu cenas 2018.gadā ir nodrošinājušas LVM lielākus ieņēmumus salīdzinājumā ar 2017.gada rādītājiem. Vidējā apaļkokmateriālu realizācijas cena 2018.gada desmit mēnešos bija par sešiem eiro kubikmetrā augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ar cenu kāpumu audzis pieprasījums pēc transportēšanas un mežizstrādes pakalpojumiem. Tas ietekmējis jaudu pieejamību un radījis periodisku piedāvājuma nepietiekamību koksnes pārvadājumu, šķeldu ražošanas un mežizstrādes pakalpojumu segmentos.
Jau ziņots, ka 2017.gadā LVM apgrozījums bija 275,83 miljoni eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt kompānijas peļņa palielinājās par 28,8% un sasniedza 65,208 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.