Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Mācības klātienē: dubls nr. 2

No pirmdienas, 22. februāra, klātienes mācības varētu atsākt 50 skolu 1.–4. klašu skolēni no 20 pašvaldībām, kurās saslimstības rādītāji ir zemāki par 200 uz 100 000 iedzīvotāju. Valdība vienojās, ka noteicošais būs ne tikai konkrēti skaitļi, bet arī to pieauguma temps. Ja divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimušo skaits pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izlems – atļaut vai neatļaut klātienes mācības.

SPKC katru trešdienu sniegs publisku informāciju par Covid-19 rādītājiem pašvaldībās, lai monitorētu infekcijas pieauguma tempus un to atbilstību ''drošas skolas'' principam. Ik pēc divām nedēļām tiks vērtēts kopumā, kuras vietvaras drīkst turpināt klātienes mācības skolās. ''Drošo pašvaldību'' saraksts vēl tiks precizēts.


Regulāri jāveic testi

Izglītības iestādēm būs jāievēro vairākas prasības, kas attiecas uz distancēšanos, higiēnu, dezinfekciju un skolēnu nogādāšanu skolā. Ik nedēļu skolu medicīnas māsām būs jāveic iestādes personāla siekalu vai antigēnu testi, kas tiks nodrošināti bez maksas.

Antigēnu tests tiks izmantots tādā gadījumā, ja kāds no darbiniekiem nebūs bijis skolā personāla testēšanas dienā.

Jau no vakardienas tos varēja pieteikt Veselības inspekcijā, vienojoties par testēšanas dienu un regularitāti. Testēšanas dienas vakarā būs zināmi rezultāti. Ja kādam darbiniekam tas būs pozitīvs, būs jārīkojas atbilstoši SPKC norādījumiem (ģimenes ārsts, darbnespējas lapa, kontaktpersonu apzināšana), preses konferencē skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa uzsvēra, ka 19 pašvaldībās (izņemot Salacgrīvas novadu) medmāsas ir apliecinājušas savu gatavību iesaistīties testēšanā. Šos testus kā monitoringa rīku tiks piedāvāts izmantot arī pirmsskolas izglītības iestādēm, kas atrodas pašvaldībās, kurās saslimstības rādītāji ir virs vidējā.


Gatavi darbam klasē

Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktore Inese Astaševska norādīja, ka viņas vadītā izglītības iestāde jau no rudens piedzīvojusi dažādus ierobežojumus, jo Kuldīga bija viens no pirmajiem pandēmijas otrā viļņa epicentriem. Viņa cer, ka šoreiz novads būs to vidū, kas varēs atsākt klātienes mācības. Jau tagad desmit klašu komplektiem ir sadalītas telpas, ievērojot triju kvadrātmetru prasības vienam skolēnam. Arī garderobe tiks izveidota katrai klasei sava.

Četras klases varēs mācīties, nesadalītas pa grupām, jo tās tiks izvietotas lielākās telpās. Pārējām gan nāksies mācīties divās atsevišķās klasēs, kuras atradīsies vai nu blakus, vai viena otrai pretī, lai skolotājam ir vieglāk darboties abās.

Tiks piesaistīti arī pedagogu palīgi un atbalsta dienests, lai varētu nodrošināt mācību procesu. Tiks izmēģināts tiešraides formāts, kurā skolotājs vada stundu vienā no telpām, bet otrā to skatās ekrānā. Arī par maskām nav bažu – ir izstrādāta to maiņas sistēma. Ir gan jautājumi, uz kuriem šobrīd vēl precīzas atbildes nav, piemēram, ēdināšana. Patlaban to plānots organizēt trīs starpbrīžos. Taču, ja pirmajām četrām klasēm pievienosies vēl citas, tas var radīt sarežģījumus. Runājot par siltu maltīšu nodrošināšanu, Kuldīgai tas nesagādās problēmas, jo tas nav ārpakalpojums. Tiesa, ceturtdiena būtu tā diena, kad jāzina – jāpasūta produkti vai ne. 

Arī Alsungas novads ir gatavs vērt skolas durvis. Viss jau sakārtots pa plauktiem februāra sākumā. Beidzot saņemts arī pēdējais aizsargmasku sūtījums, un tagad to ir pietiekami katram bērnam.

Zināms pluss ir tas, ka bērnudārzs un skola ir vienuviet, tāpēc produktu pasūtīšana un pusdienas nav problēma, apliecināja Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa, piebilstot, ka vienīgais neskaidrais jautājums vēl ir par testēšanu.


Skeptiski pret datiem

Ne tik optimistiski ir citu pašvaldību un skolu vadītāji. Atceroties iepriekšējās reizes notikumus, kad valdības konceptuālais atbalsts piektdienas pēcpusdienā krita kā Berlīnes mūris, vairākums no viņiem teicās sagaidīt konkrētu un nepārprotamu lēmumu. Visai skeptiska attieksme viņiem ir pret datiem, kas tiks ņemti par pamatu – dot zaļo gaismu skolai vai ne. Jau šīs nedēļas laikā sešas ''drošās'' pašvaldības izkritušas no saraksta, bet piecas nākušas to vietā. Piemēram, Lielvārdes novadā rādītājs sasniedzis 250 saslimušos, turklāt liela daļa inficēto konstatēti pirmsskolas iestādē, kur jau divas grupas ir pašizolācijā.

Lielvārdes pamatskolas direktors Andis Pētersons iesaka nākamnedēļ veikt personālam testus un tad, redzot rezultātus, lemt, vai būtu atsākams darbs klasēs vai ne.

Citādi ir risks, ka, piemēram, pirmdien pēc testa izrādīsies, ka kāds no darbiniekiem ir slims, tāpēc jau otrdien skola nevarēs strādāt klātienē. Pedagogi ar to vēl samierināsies, bet vecākiem tas būs lieks stress, jo atkal būs jāpārplāno ģimenes darba grafiks.

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) Dienai atzina, ka joprojām nav skaidrs, vai darbu klātienē varēs atsākt Zvejniekciema vidusskola, kurā vairākums skolēnu ir no Limbažu novada. Par to vēl tikšot runāts ar IZM. Ja nu tomēr tiks izlemts, ka ne, vismaz Saulkrastu vidusskolu gribētos atvērt pirmajām četrām klasēm.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas