Naudu apgūst lēni
Patlaban uzņēmēju lielākās iespējas saistās tieši ar valsts pārvaldes modernizāciju, ko pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) īpaši izveidots Elektroniskās pārvaldes departaments. Kā Dienai stāsta tā vadītājs Uģis Bisenieks, ES plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam e-pārvaldes projektu īstenošanai ir atvēlēti gandrīz 100 miljoni latu Eiropas naudas. Ar valsts līdzdalību summa bija paredzēta vēl lielāka, taču finanšu trūkuma dēļ valsts no dalības šajos projektos atteikusies.
Lai arī U. Bisenieks atturas nosaukt, cik līdzekļu jau iztērēts, jo par tiem atbildot katra ministrija, viņš atzīst, ka tik raiti vis neejot - lielākajā daļā ministriju tehnoloģiskā konsolidācija tomēr ir aizkavējusies, jo resursi novirzīti citiem mērķiem. «Mēs burtiski ejam pie kolēģiem dažādās valsts iestādēs un rādām, kā ar elektroniskiem rīkiem varam sagādāt efektīvāku procesu paši sev un pakalpojumu iedzīvotājiem,» stāsta U. Bisenieks un kā labo piemēru min Labklājības ministriju.
Tieši ar valsts lēnīgumu nav mierā arī uzņēmēji, kas ar valsts pasūtījumiem varētu «audzēt muskuļus». Kā stāsta IT nozares ilggadējs spēlētājs Jānis Bergs, kurš vada IT uzņēmumu FMS, no vienas puses, Eiropas nauda palīdzējusi izdzīvot krīzes laikā. «Piemēram, Valsts zemes dienestā sākotnēji bija deviņas atsevišķas grāmatvedības, bet, aptrūkstoties naudai, izveidoja vienu centrālo Rīgā. Līdzīgi bija policijai, kur katrā atsevišķā iecirknī rēķināja pa savam, bet bija jāizveido viena sistēma,» norāda J. Bergs. No otras puses - rīcība gaidāma dinamiskāka. «Desmit miljonus ieguldīt ceļa būvē ir viegli, bet IT jomā tādu summu iztērēt ir sarežģīti - zinu, ka bija paredzēts izdarīt daudz vairāk. Valsts varētu mazāk muļļāties un ātrāk pieņemt lēmumus,» pauž uzņēmējs. «Līdz ar to ir tieksme ieslīgt purvā, piemēram, ar to pašu e-veselību.» Kā negatīvu piemēru viņš piesauc arī neizveidoto vienoto personālvadības sistēmu visiem valsts sektorā strādājošajiem. «Projektam bija jāveicina caurspīdība, bet Valsts kanceleja ilgi gatavojās, un viss beidzās ne ar ko,» norāda J. Bergs. Viņaprāt, viens no «nomuļļātākajiem projektiem» ir ID karšu ieviešana, ko igauņi ieviesuši jau 2000. gadā, aktualizējot arī e-paraksta un elektronisko vēlēšanu ieviešanu.
Plāns, ko darīt, valstij it kā ir - šā gada pavasarī valdībā izskatīts e-pārvaldes attīstības plāns, kurš paredz iedzīvotājiem piedāvāt vairāk nekā 200 elektronisko pakalpojumu. Piemēram, solītas gan elektroniskās receptes, gan elektroniska koku ciršanas atļaujas saņemšana, gan modernizēts uzņēmumu reģistrs un zemesgrāmata. «Pašlaik šo pakalpojumu izstrāde ir dažādās stadijās - dažiem tūlīt jāfinišē, citi ir izstrādes stadijā, bet ir arī tādi, kas ir tikai ieceru līmenī,» komentē VARAM pārstāvis. Tiesa, pieredze rāda, ka daudzu projektu ieviešanai Latvijā vajadzīgas pat piecgades.
Piemēram, e-paraksta ieviešana sākās jau 2005. gadā, un tikai tagad, kad to no Latvijas pasta pārņēma Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un februārī ieviesa iespēju to iegūt virtuāli, tas ieguvis lietotāju atzinību. «Tas ir īpaši nozīmīgi tagad, kad daudzi valsti ir pametuši, bet viņiem ir nepieciešamība šeit nokārtot formalitātes,» skaidro SM Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.
Mums bija savs Skype
Otra iespēja uzņēmējiem kļūt bagātiem un vareniem ir attīstīt eksporta iespējas. FMS vadītājs J. Bergs uzskata, ka iziet ārpus Latvijas iespējams tikai ar nišas produktiem: «Lai gan mūsu programmatūru iespējams viegli tulkot jebkurā valodā, ar to ielauzties citu valstu tirgos ir faktiski neiespējami, jo katrā valstī jau darbojas tāds vietējais programmatūras izstrādātājs kā mēs un vēl globālie spēlētāji.» Viņš min, ka ar FMS pamatproduktu - grāmatvedības programmu Horizon - ieiet Vācijas vai ASV tirgos nevar, jo komunikācijas kanāla un atpazīstamības izveidošana vien varētu izmaksāt vismaz 5-10 miljonus eiro, kas uzņēmumam nav pieejami, taču uz Horizon bāzes ir izveidoti dažādi nišas produkti. Viens, piemēram, paredzēts namu apsaimniekotājiem. Valsts atbalsta eksporta jomā nav, uzņēmumiem pieejamās eksporta garantijas, ko piedāvā valsts, šai nozarei īsti neder, jo nav jau uz ārzemēm jāsūta preču kravas.
Latvijas IT nozare uzrāda vēl vienu problēmu. «Mums jābeidz runāt par Latvijas Skype, jo, pirmkārt, tā pamatā ir oriģināla ideja, kuru neviens vēl nebija paspējis attīstīt augstā līmenī, otrkārt, mums nav cilvēkresursu, kas šo ideju spētu pastāstīt citiem,» pauž interneta mārketinga aģentūras iMedia valdes priekšsēdētājs Artūrs Bernovskis. Viņš uzskata, ka tehnisko darbinieku līmenis Latvijā ir ļoti augsts, bet trūkst tieši pasaules līmeņa komunikācijas - sabiedrisko attiecību, klientu apkalpošanas un mārketinga - speciālistu, kas jaunos produktus un sasniegumus spētu reklamēt. «Mums jau bija savs Skype - tiešsaistes sarunas programma TiltsVisiem (tagad TiVi - red.), bet vai kāds par to ir dzirdējis? Problēma ir tā, ka Latvijā nav speciālista, kas to prastu iepakot un pārdot globāli,» saka uzņēmējs.
IMedia gan ir viens no retajiem, kam izdevies gūt pasaules atzinību. Tā produkts Mailigen, kas uzņēmumiem piedāvā mārketinga rīku ar e-pasta starpniecību, novērtēts kā otrs labākais e-pasta mārketinga rīks pasaulē konkurencē ar globālajiem līderiem. Par šo panākumu A. Bernovskis pasmaida: nebaidos teikt, ka visi labākie Latvijas speciālisti interneta mārketingā vismaz kaut kādā veidā palīdzējuši šo produktu virzīt atpazīstamībai ārpus Latvijas. «Mūsu klienti ir faktiski no visām «normālajām» pasaules valstīm, jo biznesam nav robežu. Patlaban ir partneris Ķīnā, kurš palīdz apgūt šo tirgu, un apsveram arī biroja atvēršanu ASV,» stāsta A. Bernovskis, taču ar valsts atbalstu savu nākotni nesaista.