Austers norāda, ka valdības darba vērtējums kopš gada sākuma ir pasliktinājies, ir mazinājusies arī cilvēku uzticība valdības sniegtajai informācijai par Covid-19. Vienlaikus, kā uzsver profesors, problēma nav informācijas trūkumā, iespējams, tās pat ir par daudz, un ir iestājies zināms pārsātinājums. 65% respondentu atzīst, ka ir noguruši no ziņām par Covid-19, savukārt 42% atzinuši, ka vairs nezina, kam ticēt, kad tiek runāts par Covid-19.
Līdz ar to daudz svarīgāks par informācijas pieejamību ir jautājums, vai iedzīvotājiem sniegtā informācija ir tā, kas viņiem ir nepieciešama, ko viņi uztver un kam uzticas.
Austers domā, ka, runājot par Covid-19, kā arī par citiem svarīgiem jautājumiem, jākoncentrējas ne tik daudz uz skaitļiem (statistiku) un faktiem, kā uz stāstu, vēstījumu, emocijām.
Tiek minēts piemērs: ja vienu dienu ir ziņa, ka saslimuši 500 cilvēku, otru dienu – 1000, tas kopējo sabiedrības drošības izjūtu būtiski neietekmēs. Tas nozīmē, ka pliki skaitļi sabiedrībā nereti tiek uztverti kā abstrakcija, kas neietekmē cilvēku rīcību vai uzvedību. Daudz efektīvāki var izrādīties konkrēti stāsti un vēstījumi.
Austers arī min interesantu novērojumu par cilvēku iracionālo attieksmi pret Covid-19. Pavasarī, kad saslimstība bija daudz mazāka, cilvēki bija daudz vairāk nobažījušies un satrauktāki nekā pašlaik, kad saslimstības rādītāji ir ievērojami augstāki. Pētnieki arī novērojuši tā dēvēto "cimdiņa" faktoru, kad cilvēkiem šķiet, ka radu un draugu lokā viņi ir drošībā. Tā gan ir iluzora drošības sajūta, jo, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, visvairāk inficēšanās gadījumu ir novērots mājsaimniecībās.
Ņemot vērā pētījuma secinājumus, tā veicēji iesaka valdībai, komunicējot pieņemtos lēmumus, izskaidrot, kādēļ tie ir pieņemti un kādu labumu tie dos iedzīvotājiem. Austers uzsver: sabiedrības vairākums ir ne tik daudz noguris no ierobežojumiem, kā izjūt dusmas par tiem. Tas skaidrojams ar neuzticēšanos valdībai, jo līdz šim pieņemtajos lēmumos trūcis konsekvences. Iedzīvotājiem ir jābūt sajūtai, ka valdība darbojas un lēmumus pieņem viņu labā, lai viņus pasargātu, ir pārliecināts pētnieks.
Vēl viens nozīmīgs pētnieku secinājums: sabiedrība valdību uztver kā vienu veselumu un spriež par tās kopējo darbu un lēmumiem, nevērtējot katra ministra atsevišķos izteikumus. Tieši šo punktu kā būtiskāko pēc pētījuma prezentācijas uzsvēra arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV): "Mēs redzam, ka cilvēki, kas uzticas valdībai, ir gatavi vakcinēties. Mēs savā ziņā būtu ieinteresēti, lai celtos uzticība valdībai, jo ir svarīgi, lai pietiekami daudz cilvēku piekristu vakcinēties."
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) norādīja, ka Ministru kabinets jau intuitīvi jutis sabiedrības vērtējumu, kas skaidri parāda, kā valdība izskatās no malas. Viņaprāt, šis vērtējums ir atvēsinošs, salīdzinot ar sabiedrības vērtējumu decembrī, īpaši šajā brīdī, kad veicināt uzticību sabiedrībā ir svarīgs aspekts, tuvojoties Covid-19 trešajam vilnim.
Galvenais vakar valdībā pieņemtais lēmums ir, ka Latvija papildus līdz šim pasūtītajam apjomam iegādāsies 1,1 miljonu Pfizer/BioNTech vakcīnas devu pret Covid-19. Saskaņā ar Kariņa teikto minētās papildu vakcīnas piegādes gaidāmas šā gada otrajā ceturksnī. Kopumā tiks saņemti divi miljoni šī ražotāja vakcīnas devu, kas ļaus vakcinēt gandrīz vienu miljonu Latvijas iedzīvotāju. "Tas nozīmē, ka Veselības ministrijas iestādēm ir jāgatavojas sākt vakcināciju no 1. aprīļa," uzsvēra K. Kariņš.