Kā apliecināja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, pēc sarunām ar NMPD vadītāju Lieni Cipuli LVSADA iesniegtā prasība atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas un kolektīvā interešu strīda procedūra tiek atsaukta, taču tas vēl nenozīmējot, ka nekādas sarunas par šo tēmu vairs nenotiks.
Sarunu process apstiprinājis sociālā dialoga nepieciešamību un izgaismojis vairākas problēmas, kas turpmāk vēl jārisina, tāpēc arodbiedrība turpinās tikties ar NMPD, lai apspriestu atsevišķus darba organizāciju izmaiņu aspektus, informēja Keris un Cipule.
"Sarunas bija sarežģītas, brīžiem emocionālas, bet galvenais, ka ir vienošanās", norādīja Keris.
Cipule atzina, ka sarunas bijušas "spraigas un ļoti vērtīgas". Viņa pauda, ka NMPD atkārtoti informēs atsevišķus darbiniekus par plānotajām izmaiņām, taču uzsvēra, ka tuvu 100% darbinieku līdz šim jau tām rakstiski apliecinājuši piekrišanu.
Kā norādīja Cipule, pēc tikšanās tapa zināms par atsevišķu darbinieku "spēcīgajām emocijām", tāpēc NMPD organizēs atkārtotas tikšanās ar darbiniekiem, lai risinātu konkrētus, atsevišķus jautājumus.
Jautāts par citiem lēmumiem, piemēram, lēmumu samazināt NMPD budžetu par 1,8 miljoniem eiro, Keris atbildēja izvairīgi, paužot, ka "negrib komentēt jautājumus, kas neattiecas uz konkrēto izlīgšanu". Viņaprāt, šis un vēl citi jautājumi jāatstāj tālākajā dienaskārtībā un šobrīd to apspriešana tikai "pavērtu jaunas emocijas un detaļas".
NMPD ir noslēgts koplīgums ar četrām arodbiedrībām, no kurām pārējās nav izteikušas prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.
Jau vēstīts, ka NMPD šodien tikās ar LVSADA, lai apspriestu arodbiedrības prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.
Nākamā gada budžetā NMPD paredzēts izdevumu samazinājums par 1,6 miljoniem eiro, un gan šī, gan citu iemeslu dēļ dienests veiks darba organizācijas izmaiņas.
LVSADA iepriekš pauda, ka uzsākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, iesniedzot NMPD vadībai prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.
NMPD uzsvēris, ka operatīvā darba organizācija ir dienesta atbildība - brigāžu darba laika, sastāva un izvietojuma izmaiņas notiek regulāri un nav jāskaņo ar arodbiedrībām. NMPD uzskata, ka visas Darba likuma prasības attiecībā uz darbinieku tiesībām tiek ievērotas, tostarp arī koplīgumā noteiktās, un darba līguma izmaiņu parakstīšanas process šonedēļ turpinās.
NMPD ir noslēgts koplīgums ar četrām arodbiedrībām, no kurām pārējās nav izteikušas prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.
Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.
Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.
Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.
Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.