Mazinās piesārņojumu
"Šādas izmaiņas ir īpaši aktuālas šobrīd, kad ir izsludināts Eiropas zaļais kurss ar mērķi panākt, lai Eiropa, veicinot resursu efektīvu izmantošanu un piesārņojuma mazināšanu, kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Pētījumos ir pierādīts, ka, palielinot transporta līdzekļa ietilpību, samazinās gan pārvadājumu veikšanai nepieciešamais transporta līdzekļu skaits, gan arī degvielas patēriņš. Tāpat tiek mazāk noslogota autoceļu infrastruktūra un palielinās satiksmes drošība, savukārt negodprātīgiem pārvadātājiem samazinās iespēja krāpties ar normatīvajos aktos noteikto autovadītāja darba un atpūtas laika režīma ievērošanu," norādīja Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis.
Palielinot transportlīdzekļu sastāvu kopējo maksimālo masu no 52 līdz 60 tonnām, iegūtu gan Latvijas meža nozare, gan visa Latvijas tautsaimniecība kopumā. Tāpēc šāds lēmums ir jāpieņem, iespēju robežās, ātrākajā termiņā, uzsvēra PATA grupas transporta un loģistikas vadītājs Kaspars Liepiņš-Liepa.
Viņš gan atzina, ka, ņemot vērā līdzšinējos ierobežojumus, šobrīd nozarē nav daudz šādu tehnikas vienību ar kurām, pozitīva valdības lēmuma gadījumā, varētu veikt kravu pārvadājumus ar kopējo maksimālo masu līdz 60 tonnām. "Bet, pēc atbilstoša lēmuma pieņemšanas, šādu iespēju uzreiz izmantotu daudzi uzņēmumi un būtu gatavi investēt savos autoparkos. Pie tam šo jautājumu varētu risināt pakāpeniski. Vispirms būtu ieteicams palielināt transportlīdzekļu sastāva kopējo maksimālo masu tehnikas vienībām kurām ir vismaz sešas asis, un tad skatīties arī uz septiņu un vairāk asu transporta līdzekļu sastāviem, kas patlaban Latvijā nav īpaši populāri," norādīja Liepiņš-Liepa.
Līdzīgi starptautiskajiem pētījumiem, arī Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta, Rīgas Tehniskās universitātes, valsts a/s Latvijas Valsts ceļi un Zviedrijas Mežu izpētes institūta SKOGFORSK kopīgi veiktajā pētījumā Apaļo kokmateriālu kravas transportlīdzekļu sastāvu ietekmes uz ceļu infrastruktūru izvērtēšana secināts, ka Latvijā CO2 emisijas kokmateriālu pārvadājumos un kopējo degvielas patēriņu iespējams samazināt par 29-31%, palielinot transportējamās kravas apjomu un samazinot kopējo transportlīdzekļu skaitu.
Tāpat eksperti secinājuši, ka, palielinot kravas apjomu uz transporta vienību (transportlīdzekļa kopējo masu no 40 tonnām līdz 52 tonnām un 60 tonnām), nepieciešamā transporta gada kapacitāte samazinās attiecīgi par 49-65%. Palielinot transportlīdzekļa kopējo masu no 40 tonnām līdz 52 tonnām, transporta izmaksas kokmateriālu pārvadājumos iespējams samazināt par 20-30%, bet palielinot kopējo masu no 40 tonnām uz 60 tonnām, transporta izmaksas samazināmas par 30-40%. Uzlabojot pārvadājumu efektivitāti, kokmateriālu transporta īpatsvaru satiksmes plūsmā un satiksmes drošības riskus Latvijā var samazināt par 3-4%.
Pētījumā arī norādīts, ka nepieciešamais transportlīdzekļu skaits gada apjoma kokmateriālu transportēšanai ir atkarīgs no apjoma kubikmetros, ko vienā reisā iespējams aizvest ar vienu transportlīdzekli. Kokmateriālu kravas apjoms ar transportlīdzekļa kopējo masu 40 tonnu ir vidēji 26 kubikmetri. Palielinot maksimālo masu līdz 52 tonnām, vienā reisā iespējams aizvest par 50-60% vairāk kokmateriālu (ar maksimālo masu 60 tonnas - attiecīgi par 85% vairāk). Reisa kravas palielinājums ar kopējo transportlīdzekļa masu no 40 tonnām uz 52 tonnām un 60 tonnām radīs pozitīvu efektu uz transporta sastāva noslogojumu, uzlabojot to par 36%-44%. Proporcionāli kravas masas pieaugumam (no 40 tonnām uz 52 un 60 tonnām), samazinās arī reisu skaits, attiecīgi par 28%-32%.
Savukārt vides piesārņojums transporta sektorā ir cieši saistīts ar transportlīdzekļu izplūdes gāzēm. Ietekmi uz vidi var samazināt, ja kopējā preču apjoma transportēšanai tiek panākts arī kopējā degvielas patēriņa samazinājums. Kokmateriālu transporta skaita samazinājums par 49% un 65% (attiecīgi pie maksimālās masas 52 tonnas un 60 tonnas) dod 29%-31% kopējās degvielas un CO2 samazinājumu (siltumnīcas efektu izraisoša gāze, kas veicina globālo sasilšanu). Pārvadājot 5,2 miljonus kubikmetru kokmateriālu gadā, CO2 emisijas iespējams samazināt par vairāk kā 10 tūkstošiem tonnu (Latvijā kopumā vairāk kā 20 tūkstoši tonnu gadā), secinājuši eksperti.
"Palielinot transportlīdzekļu sastāva kopējo maksimālo masu no 52 tonnām līdz 60 tonnām, iegūtu gan visa mežu nozare, gan Latvija kopumā. Ievērojami samazinātos koksnes transportēšanas izmaksas, kas savukārt būtiski kāpinātu vietējo eksportējošo kokapstrādes uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgū. Atbilstošas tehnikas lietošana nodrošinātu arī to, ka papildu masa, līdzīgi kā tas ir Ziemeļvalstīs, neradītu nekādus papildu riskus ceļu infrastruktūrai. Pārvadājumu veikšanai vajadzīgo transportlīdzekļu skaits samazinātos, un vienlaikus saruktu arī transportēšanas un administratīvās izmaksas," uzsvēra Liepiņš-Liepa.
Meža nozares uzņēmēji uzsver, ka Latvija šobrīd ievērojami atpaliek, piemēram, no Somijas un Zviedrijas, kur maksimāli pieļaujamā transportlīdzekļu masa sasniedz attiecīgi 76 tonnas un 90 tonnas, savukārt maksimālais garums ir 25,25 metri. Līdz ar to Latvijai ir iespēja ievērojami samazināt CO2 izmešu apjomu, uzlabot satiksmes drošību un vairot pārvadājumu efektivitāti, tādejādi ceļot arī vietējo uzņēmumu konkurētspēju.
Ministri sliecas atbalstīt
"Jautājumu par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā Satiksmes ministrijā esmu vairākkārt aktualizējis. Pašlaik kokrūpnieki noteiktu dalāmo kravu pārvadājumiem, piemēram, apaļkoku, var izņemt speciālas atļaujas un pārvadāt līdz 52 tonnu smagas kravas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem. Atbalstu iespēju rīkoties līdzīgi Ziemeļvalstīm un palielināt kokmateriālu kravu pārvadājumos pieļaujamo transportlīdzekļa masu," Dienai pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits, norādot, ka SM turpinās sarunas par šo jautājumu ar pārvadātājiem un iesaistīto nozaru pārstāvjiem.
"Nepieciešams pārstrādāt esošo normatīvo regulējumu un smagsvaru pārvadājumu nodevu apmēru. Šāda veida pārvadājumos galvenais ir satiksmes drošība – gan pašu transportlīdzekļu, gan arī citu satiksmes dalībnieku un infrastruktūras. Svarīgi ir risināt un attīstīt veidu, kā varam garantēt to, ka lielgabarīta un smagsvara pārvadājumi notiek pa atbilstošiem ceļiem ar sertificētiem transportlīdzekļiem. Nepieciešams nodrošināt šo transportlīdzekļu pārvietošanās un maršrutu izsekošanu ar pozicionēšanas sistēmām un pārskatīt kārtību, kādā kravu pārvadājumi tiek veikti droši, neradot apdraudējumu ceļu satiksmē," uzsvēra Linkaits.
Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards Dienai norādīja, ka vispirms vēlas sagaidīt SM ekspertu secinājumus par iespēju palielināt apaļkokus pārvadājošo kravas automašīnu maksimālo masu un garumu, un kā šādas izmaiņas ietekmēs gan autoceļu infrastruktūru, gan satiksmes drošību, kā arī citus faktorus. Pēc ministra paustā, ja ekspertu secinājumi būs pozitīvi, viņš ir gatavs atbalstīt šādas izmaiņas.