Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un satiksmes ministrs Aivis Ronis ar NATO ģenerālsekretāru pārrunājuši maijā gaidāmo NATO samitu Čikāgā un pauda atbalstu Rasmusena izvirzītajām prioritātēm samitā.
Ministri uzsvēra, ka Latviju īpaši interesē sabiedroto pieteiktā "gudrās aizsardzības" iniciatīva, kuras mērķis ir apvienot valstu centienus un panākt pēc iespējas efektīvākus un ekonomiskākus aizsardzības risinājumus. Atbilstoši šim redzējumam Baltijas valstu prioritāte Čikāgas samitā būs panākt ilglaicīgu risinājumu NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijai Baltijas valstīs. Tāpat ministri informēja par apņemšanos kopā ar Igauniju un Lietuvu sniegt papildu atbalstu šīs NATO operācijas nodrošināšanai un uzsvēra Latvijas plānus pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP.
Amatpersonas sīkāk apsprieda situāciju Afganistānā, un ministri norādīja, ka sabiedrotajiem ir īpaši svarīgi būt vienotiem laikā, kad atbildība par drošību pakāpeniski tiek nodota afgāņu rokās.
Satiksmes ministrs apliecināja Latvijas gatavību nodrošināt kravu pārvadājumus arī no Afganistānas, lai izvestu ārvalstu bruņoto spēku resursus un aprīkojumu. Tāpat Latvija vēlas, lai uz šo pārvadājumu pamata nākotnē attīstītu regulāru tirdzniecības ceļu ar Afganistānu un citām reģiona valstīm.
Savukārt ārlietu ministrs uzsvēra Afganistānas kaimiņu reģiona nozīmi Afganistānas atjaunotnē ilgtermiņā. "Plānojot starptautiskās sabiedrības nākotnes iesaisti Afganistānā, jau tagad ir svarīgi uzklausīt Afganistānas kaimiņu un jo īpaši Centrālāzijas valstu viedokli par reģiona ekonomisko un politisko attīstību," norādīja Rinkēvičs un piebilda, ka šīm valstīm ir nozīmīga loma nemilitāro kravu tranzīta nodrošināšanā.
Rinkēvičs arī aicināja raidīt pozitīvu signālu tādām NATO partnervalstīm kā Gruzija, kas ir mērķtiecīgi attīstījusi dialogu ar aliansi, kā arī veikusi pozitīvas reformas un turpina sniegt būtisku ieguldījumu NATO operācijā Afganistānā.
Savukārt aizsardzības ministrs rosināja NATO ģenerālsekretāru pievērst uzmanību pieaugošajai valstu savstarpējai atkarībai aizsardzības jomā, jo lielai daļai NATO dalībvalstu aizsardzības budžets tiek samazināts.
Ministrs atzina, ka šajā kontekstā pieaug reģionālās sadarbības loma un tāpēc viena no Latvijas aizsardzības sistēmas stratēģiskajām prioritātēm ir Baltijas valstu sadarbības padziļināšana un integrēšana. Ministrs sacīja, ka tādējādi ir iespējams sinhronizēt un celt militārās spējas reģionā.
"Uz spējām orientēta integrācija, iespējams, ir ilgtspējīgs risinājums arī citos reģionos, un šajā ziņā Baltija var kalpot par pozitīvu piemēru," teica Pabriks.
Viņš arī norādīja, ka nākotnē jāspēj kompleksi novērtēt militāros un nemilitāros draudus, piemēram, cīņu par ietekmi informatīvajā telpā. Tādēļ, lai stātos pretī mūsdienu drošības izaicinājumiem, ir nepieciešama efektīvāka civilā un militārā sadarbība, pavēstīja aizsardzības ministrs.