To uzņēmums MTG norādījis Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) adresētā vēstulē. Līdz ar to ieplānots, ka LNT varētu būt konkurents sabiedriskajai televīzijai, kuras koncepcija ir balstīta uz informatīvo raidījumu izplatīšanu, savukārt TV3 saturs tiktu specializēts uz izklaides raidījumiem.
Apvienošanās rezultātā abām nacionālajām komerctelevīzijām tiktu nodrošināta iespēja labāk izmantot TV3 un LNT kanālu grupu radošo un zīmolu potenciālu, kas, pateicoties apvienotai ražošanas tehniskajai bāzei, ļautu ražot vairāk un lētāk, portālam Diena.lv skaidroja MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.
Zīmīgi, ka tiek runāts par ražošanu "vairāk un lētāk", bet netiek pieminēti veidi kā tiks uzlabota satura kvalitāte. (red. piezīme)
Apvienošanās arī ļautu izvairīties no tādas konkurences abu televīziju starpā, kas līdz šim tās vājināja, nevis stiprināja, uzskata K.Ozoliņš. Viņaprāt, ikvienam no sešiem kanāliem - LNT, TV3, TV5, TV6, K2, 3+, būs iespējas fokusētāk veidot savu programmu, visiem kopā aptverot praktiski visu vecuma grupu skatītājus un skatītājus abās valodās.
Ja uzņēmumam ir zaudējumi, tad jāskatās kādā veidā tos samazināt, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Viņa uzsver, ka administratīvā loka un tehnoloģisko resursu optimizācija ir labs veids, kā šos zaudējumus samazināt.
"Tā kā apvienošanās process ir tieši saistīts ar parādiem un nepietiekamiem ienākumiem, tad tā pieeja ir ļoti adekvāta šai situācijai. Es domāju, ka arī televīziju vadītāji saprot, ka, ja nebūs oriģinālais saturs, tad šiem kanāliem nebūs pārāk daudz priekšrocību salīdzinot ar citiem kanāliem, kas pieejami Latvijā," pauž A.Rožukalne.
Viņa arī norāda, ka ir tikai loģiski, ja apvienošanās rezultātā LNT un TV3 būtu dažādas prioritātes un notiktu šo kanālu fokusēšanās. Tāpat viņa uzsver, ka LNT vienmēr ir centusies konkurēt ar sabiedrisko televīziju - jau sākot ar pirmā alternatīvā ziņu dienesta izveidi un citu informatīvo raidījumu un politisko diskusiju piedāvājumu.
"Protams, ka šāds risinājums šķiet diezgan saprātīgs arī ņemot vērā tos esošos resursus un auditoriju katram kanālam, bet no otras puses, tas ir tāds bīstams signāls sabiedriskajai televīzijai, kura joprojām nav pietiekoši spēcīga, lai varētu konkurēt tieši informatīvo raidījumu jomā," uzskata A.Rožukalne. Viņa pieļauj, ka LNT konkurēšana ar sabiedrisko televīziju būtu iemesls pārstrukturizēt Latvijas Televīzijas (LTV) programmu un saprast, kāda īsti ir sabiedriskās televīzijas vieta.
LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts MGT plānus uztver kā motivējošu signālu sabiedriskajai televīzijai, jo konkurence palīdzētu kvalitātei. Ja televīzijas darbotos "lepnā vientulībā", skaidro Dz. Kolāts, tas būtu bīstams pašapmierinātības simptoms. “Ja ir konkurence un, ja tiešām reālais pakts, kas tur vēlāk izveidosies, atbildīs kaut kādai kvalitātei, tas jau īstenībā ir tikai labi. Tad ir jādomā formas un tad jau no tā skatītājs tikai iegūst."