Veicot izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas attiecas uz Varakļānu pievienošanu Madonas novadam, faktiski likums tiek atvērts, un pēc vakardienas debatēm Saeimā kļuvis skaidrs, ka tie politiķi, kuri vēlas mainīt arī citu administratīvo teritoriju robežas, izmantos izdevību, lai vismaz mēģinātu veikt plašākas izmaiņas Latvijas kartē.
Kā deputātiem skaidroja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, konkrētais likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteikto uzdevumu Ministru kabinetam ņemt vērā Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija spriedumu, kur Varakļānu novada apvienošana ar Rēzeknes novadu, kā to bija lēmusi Saeima, atzīta par neatbilstošu Satversmei, tādēļ Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāiesniedz Saeimai priekšlikumi par Varakļānu novada administratīvo teritoriju. O. Burovs arī atgādināja, ka Varakļānu novada pašvaldība organizēja publisko apspriešanu, kurā noskaidroja, ka gadījumā, ja tiks lemts par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas vai Rēzeknes novadā, iedzīvotāju absolūtais vairākums – 95,3% – vēlētos, lai tas būtu Madonas novadā, 3,9% – Rēzeknes novadā, bet mazāk nekā 1% viedokli nesniedza. O. Burovs skaidroja, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams noteikt steidzamības statusu, un solīja sarīkot sešas komisijas sēdes. Saeima par steidzamību nobalsoja ar 48 balsīm par un 38 pret. Tomēr turpmākās debates liecināja, ka deputāti neplāno apstāties tikai pie Varakļāniem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00