Kā aģentūrai LETA sacīja dienesta direktore Liene Cipule, dienests iesniedzis Veselības ministrijā (VM) priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā, jo vēlas sevi definēt kā "īpašu operatīvo dienestu", nevis ambulatora tipa valsts pārvaldes iestādi, kāda tā ir tagad.
"Ceru, ka šie grozījumi tiks akceptēti Saeimā. Tas mums būs liels atspēriens gan motivācijai attiecībā uz darbiniekiem, gan arī dažādām lietām, kā turpmāk nākotnē organizēt savu darbu," sacīja Cipule.
Viņa skaidroja, ka NMPD piedāvājums "faktiski ministrijā pirmajā līmenī ir saskaņots". Vienlaikus speciāli šim priekšlikumam Ārstniecības likumu gan "vaļā nevēršot", izmaiņas varētu tikt veiktas kopā ar kādām plašākām izmaiņām šajā likumā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), NMPD juridiski nevar kļūt par operatīvo dienestu, un tas saistīts ar to, ka operatīvajos dienestos strādā amatpersonas ar speciālām dienesta pakāpēm.
Vienlaikus viņa norādīja, ka šī jautājuma risināšana virzās uz priekšu, un tiek meklēti citi veidi, kā efektīvāk organizēt darbu starp NMPD nodaļām.
Jau ziņots, ka NMPD nav definēts kā operatīvais dienests, bet gan valsts pārvaldes iestāde - vienā rindā ar Medicīnas vēstures muzeju un Veselības inspekciju, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atzina Cipule.
Līdz ar to arī atalgojuma veidošana notiek kā valsts pārvaldes iestādē, uzsvēra Cipule. "Bet mēs taču esam ārstniecības iestāde, operatīvais dienests, veicam operatīvo darbu," neizpratni pauda dienesta vadītāja.
Viņa atzīst, ka mainīt šo statusu nav vienkārši, tas esot likuma jautājums. "[..] Mēs strādājam nakti, dubļos, vējā, sniegā, apdraudot savu dzīvību un veselību, ejam "pritonos", bet mūs novērtē tāpat kā ārsta palīgus slimnīcā, kur viņi strādā iekštelpās, ar iekārtām, ar kolēģu atbalstu un drošībā. Atšķirība atalgojumā neparādās. Šobrīd daudz kas atkarīgs no mums pašiem - kā mēs pierādīsim, ka esam operatīvie darbinieki? Tas nav izdarīts agrāk, tas tagad jādara mums," kritiska bija Cipule.
valsts pārvaldes iestāde tā nav